Lēnām pagarinām. Mērķis 21.097?

Šodien bija diezgan savāda diena… No rīta lija. Līdz agrai pēcpusdienai vēl bija pilnīgi apmācies. Ap plkst. 14h laiks kļuva saulains un karsts – sajūta, ka visi mākoņi pēkšni pavērušies tieši virs Grenobles!
Jāiet skriet! Jutos ļoti labi un, nonākot līdz “savam” pagireziena punktam pie tramvaja tilta nolēmu, ka ~12km (~1h5min) distance mazliet jāpagarina, tāpēc turpināju skriet tālāk. Nonācu līdz līdz Campus stadionam, no kura  tad arī griezos atpakaļ. Tā nu sanāk, ka jaunā distance ir par 5km garāka (~17km) un tai nākas veltīt ~1h45min. Lai arī nav daudz un temps ir ļoti mierīgs, šķiet, ka lēnām tuvojos pusmaratona distancei! :)


Jāsaka, ka tikt līdz 21.097km pilnīgi noteikti nav vienkārši! Kāpēc? Tāpēc, ka, lai pagarinātu distanci ir jāpārvar dažādi šķēršļi! Ou, jā – šodiena bija visai dīvaina!


Pirmkārt – jau pašā skrējiena sākumā melna kaķa vietā manu ceļu šķērsoja visai riebīga izskata žurka!
Otrkārt – metra attālumā, manā priekšā nogāzās ūdensbumba jeb ar ūdeni pildīts balons. Tā kā tajā pusē, no kurienes šis atpazītais lidojošais objekts uzradās ir milzīga siena, kas norobežo ielu no upes, tad man nav ne jausmas, no kurienes tas nāca un vai tas bija domāts man, vai nē…
Treškārt – atpakaļceļā sanāca mazliet “padancot”, lai izvairītos no ~1m gara, zaļidzeltena, lokana objekta, kas šķērsoja manu taciņu… OOOO, jā! Ne melns kaķis, ne pretīga žurka, bet lokana čūska!

Couleuvre verte-et-jaune

Taciņu, pa kuru es skrienu un kas atrodas gar pašu upes krastu, tālāk par manu ierasto distanci ved cauri diezgan nekoptam džūkslājam un vietām zāle pāraugusi pat mani! Bet tas jau nekas, ar čūsku es  sastapos atklātā, saulainā vietā! Es to ieraudzīju diezgan vēlu – pie pašas kājas, kad liku to uz zemes… Čūska locīja savu ķermeni un man nācās lēkāt kā trakai, lai uz tās neuzkāptu. Šķiet, ka spiegt nespiedzu, bet sabijos gan! Kad aizcilpoju no viņas prom, atskatījos – garš, lokans ķermenis ar tumši zaļas krāsas muguru un koši dzelteniem sāniem aizvijās uz upi…
Vēl pāris metrus uz priekšu visi nokritušie zari likās, ka ir čūskas, kas salīdušas uz taciņas…

Couleuvre verte-et-jaune

Mēģinot savu vizuālo atmiņu pieskaņot internetā atrodamajai informācijai par čūskām Francijā (šeit vai šeit), uzzināju, ka to sauc Couleuvre verte-et-jaune (Western Whip snake /latīņu nosaukums: Hierophis viridiflavus/). Tā nav cilvēkam bīstama un, manuprāt, to varētu pielīdzināt mūsu parastajam zalktim.

  • Čūskiņas garums variē no 1m10cm līdz 1m30cm (atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 1m50cm).
  • Tai patīk dzīvot gan ūdenī, gan uz zemes un tā ir tik veikla, ka mēdz dzīvoties arī pa kokiem.
  • Tās sāk mosties maijā/jūnijā, kad sāk arī pārošanos. 
  • Un līdz ar to jūnijs – jūlijs ir mazuļu laiks.
  • Pēc rakstura šīs radības ir agresīvas! Savām vakariņām vai ienaidniekam tā metas virsū ar plaši atvērtu rīkli, kārtīgi cīnās un, lai arī tās kodiens ir pilnīgi nekaitīgs, tās tomēr mēģina kosts… 
  • Tās mēdz pietuvoties arī apdzīvotām vietām, jo bieži tur var atrast tādas garšīgas radības kā peles.
  • Couleuvre verte-et-jaune jauniešu uzkodu sarakstā pārsvarā ir insekti un ķirzakas. Savukārt lielās barojas ar kaut ko lielāku – ķirzakām, pelēm, žurkām, putniem un pat citām čūskām!
Nu re, tādas tās radības! Piedevām, kamēr staipījos pēc noskrietās distances, mākoņi virs pilsētas aizvērās, debesis apmācās un vēlāk arī nolija lietutiņš!
Varbūt kāds, kas ir māņticīgs un zina ko varāk, spēj man paskaidrot, kāpēc melnā kaķa vietā manu ceļu šķērso žurkas un čūskas?!? :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *