Grāmata: Entonijs Bērdžess “Mehāniskais apelsīns”

Noziedzība un vardarbība. Apkarošanas metodes.
Cilvēks. Tiesības izvēlēties.
Jaunatne. Un tamlīdzīgs cal*.
Un Tu?
Vai Tu esi mehānisks apelsīns?

Pirms pāris dienām beidzu lasīt vienu horrorshow* grāmatu – Entonija Bērdžesa “Mehāniskais Apelsīns”, kurā, ja tā vispārēji aplūko grāmatas ‘augļa miziņu’, atveidota, manuprāt, jebkuram laikam aktuāla tēma – noziedzība, crasting*, vardarbība ar in-out-in-out* un, protams, visu šo veshch* apkarošanas vai ierobežošanas paņēmieni.
Ja skatāmies ‘augļa mīkstumu’, tad lasīšanas procesā nākas padomāt par to, kas tad īsti ir cilvēks – dzīva būtne, kas pati spēj pieņemt lēmumus un izvēlēties, vai mehānisks apelsīns kura darbības un izvēles brīvība ir ierobežota.
Un tad – lasot ‘augļa serdi’, nākas atskārst, ka robeža starp abām iepriekš minētajām lietām – dzīva būtne vai mehānisks apelsīns – ir pavisam nenoteikta un bezoomny* smalka… pat caurspīdīga…

Grāmatas priekšvārdā tiek ieskicēta autora dzīves gadi, daiļrade un visbeidzot – lasītājs tiek sagatavots grāmatā lietotajai nadsat valodai. Par to sīkāk palasiet paši – neiešu atkārtoties. Jāsaka, ka sākot lasīt, šis īpašais slengs likās nedaudz dīvains, jo tiek izmantoti slāviskas izcelsmes vārdi ar angļu valodas rakstību un pielāgojumu. Ja zin krievu un angļu valodas, tad problēmām nevajadzētu būt.
Manuprāt, visai interesants paņēmiens. Katrā ziņā – ļoti izteiksmīgs, ar katru apakšnodaļu kļūst pat nedaudz saistošs un brīžiem liek padomāt arī par mūsu pašu valodā lietoto slengu. It īpaši tad, kad tam visam paralēli māsa kādā brīdī pasaka pāris ‘pokemonu valodas’ frāzes, kuras man nav zināmas un, ja tās nepasaka ‘normālā valodā’, tad arī netaptu saprotamas. Nadsat slengs padara grāmatas jau tā dzīvīgo (jā, grāmata lasījās ļoti viegli un raiti) tekstu vēl spilgtāku, arvien vairāk izceļot aprakstītās situācijas un notikumus.

Grāmata, kurā tiek atklāta 15-gadīga jaunieša vārdā Alekss pāris dzīves gadi, ir trīs daļās (ja neskaita grāmatas priekšvārdu) – pavisam vienkārši – pirmā, otrā un trešā.

Lasot pirmo daļu, kurā tiek atklāts pusaudža dzīvesveids un dzīvesstils, man nācās atskārst, ka šādas situācijas var būt jebkur, jebkurā laikā, un notikt ar jebkuru! Nav teikts, ka tas jauniešu bariņš, kas tusē pie vilciena pārejas kāpnēm netālu no ‘Dominas’, nevarētu rīkoties līdzīgi kā jauniešu grupējumi grāmatā… Varbūtība pastāv vienmēr, tāpēc mēdz uzmākties tāda sajūta kā bērnībā – pēc šausmu filmu noskatīšanās – un ja nu…!? Pie tam, cilvēks ir cilvēks, un cilvēkam ir dziņas, tieksmes un vēlme pašrealizēties… Un diemžēl reizēm gadās arī tā, ka notikumu karstumā, cilvēks aizraujas tik ļoti, ka nepamana, kad ir pārkāpis robežu…
Labi, nedomāsim par ļauno! To apkaro! Cenšas… Arī grāmatā!

Otrā daļa, tāpat kā pirmā – tiek turpināta ierastajā – brutālajā un nadsat manierē – tieši un trāpīgi. Vienīgi šajā daļā lasītājam tiek atklāts, kādā veidā Alekss no brutāla noziedznieka tiek pārvērsts dzīvā radībā – mehāniskā apelsīnā, kuram nav tiesības izvēlēties – būt ļaunam vai labam. Šķiet, ka metode, ar kādu jaunietis tiek ‘atradināts’ no ļaunuma, ir balstīta uz refleksu ‘pārprogrammēšanu’. Piespiedu kārtā viņš ir spiests izvēlēties labo… Kā kontrastam, klasiskā mūzika, ko puisis tik ļoti mīlējis, tiek izmantota šīs metodes pastiprināšanā un, diemžēl, kļūstot ‘labam’, mūzika ir ‘sliktā’. Nu.. palasiet paši.. Es te tikai savas domas, kas šaudās prātā.. :)

Sākotnēji, trešā daļa, man šķita tāda, kas nu visu sakārtos pa plauktiņiem. Respektīvi – es varēšu izlasīt par to, kā puisis, protams, cieš no saviem kādreizējiem ‘cīņu biedriem’ (kā jau minēts priekšvārdā), bet tomēr kļuvis labs. Taču! Notikumu virknējums, sakritības un autora radītās nejaušības neļauj lasītāja prātam atslābt līdz pat pašām grāmatas beigām. Šī daļa man lika aizdomāties par pāris jau sen zināmām lietām, sabiedrības vispārpieņemtajām normām un cilvēka prāta attīstību:

  • Visi zinām teicienu “Dots devējam atdodas”. Tad nu lūk, to ļoti labi var ieraudzīt šajā grāmatā. Ja kāds par šī izteikuma nozīmi nav īpaši domājis – varbūt vajag?! ;)
  • Vai esat aizdomājušies par to, kāpēc mēs izdarām tieši tādas izvēles, un nevis citādākas? Līdz ar to mēs satiekam tieši tos cilvēkus un nevis citus… Un tāpēc mēs izveidojamies tieši par tādiem un nevis citādākiem… Un vispār, mēs ietekmējam viens otru – tieši vai netieši – nav būtiski – mēs visi esam saistīti vienā notikumu mudžeklī kā rozīnes pudiņā.. 
  • Vai esat domājuši par to, ka mūsu momentānā rīcība jebkurā gadījumā pārvēršas kaut kāda veida sekās..? Cilvēkam vienmēr ir dota iespēja izvēlēties – tālākais jau ir atkarīgs no viņa izvēles… Rīcība un sekas.
Jā, nu galu galā, visi trīs iepriekš minētie punkti ir viens un tas pats – rīcība – sekas, rīcība – sekas. Mēs ietekmējam, mūs ietekmē, mēs, mūs.. Un tā viss – notikumi, varbūtības, pateiktais, dzirdētais, izdarītais, neizdarītais – viss griežas kā tādā karuselī – uz riņķi vien! Dzīve iet pa spirāli! Viens ietekmē otru, otrais – trešo, trešais – ceturto vai pirmo… Un tā varētu turpināt bezgalīgi. To ļoti lieliski parāda viena zīmīga frāze, kas tieši tāda un ne citāda, atkārtojas katrā daļā. Ar šo teikumu katra no daļām arī sākas:
“Nu, kas nu tagad labs notiksies, mm?”

Jā, un tad pamazām notikumi un iespēja izvēlēties ievirzās tā, kā kad saka, ka

“cilvēks kļūst pieaudzis..”

Bet joprojām – autors liek noprast, ka ar to viss nebeidzas.. dzīve ir karuselis un mūsu rīcība noved pie sekām.. un – ne vienmēr tās sekas notiek ar mums pašiem… :)

* nadsat valodas vārdi (tikai daži)

cal – sūdi
horrorshow – labi
crasting – laupīšana
in-out-in-out – kopošanās
veshch – lieta
bezoomny – traks

P.S. Pilnam komplektam atliek noskatīties 1971.gadā iznākušo filmu ar tāda paša nosaukumu: ‘Mehāniskais apelsīns’.

2 thoughts on “Grāmata: Entonijs Bērdžess “Mehāniskais apelsīns”

  1. Lāsma Niparte says:

    Aizķēra ne? :)
    Vienkārši lieliska grāmata! Tu tak zini, ka sliktas neieteiktu (lai gan tas jau gaumes jautājums ;)
    Un kura no mums runā tajā ‘pokemōnu valodā’ :D

    • Baiba says:

      Jā, tiešām laba grāmata. Bet tas jā – gaumes jautājums. Man darbā viens krievu onkulis teica, ka esot izlasījis, bet neesot neko sapratis… :D

      Nu, noteikti katram mums parādās pa ‘savam slengam’.. ;)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *