Grāmatas: Ričards Bahs “Kaija vārdā Džonatans Livingstons” un “Hipnoze Marijai”

Pirms 3 gadiem manās rokās nonāca pavisam neliela, zilas krāsas grāmatiņa ar dzelteniem burtiem un baltu kaiju uz vāka:

Ričards Bahs “Kaija vārdā Džonatans Livingstons” 

Tas bija laiks, kad bakalaura diploms jau bija kabatā un strauji tuvojās brīdis doties uz Franciju pēc maģistra grāda… Man šķiet, ka es šo grāmatu izlasīju vēl pirms iekāpšanas lidmašīnā..

Amarikāņun rakstnieka – lidotāja 1970.gadā publicētais stāsts par kaiju. Nevis par parastu putniņu – kaiju, bet gan par “Reālu Džonotanu Kaiju – kurš dzīvo katrā no mums”, jo stāstā “līdzība ar cilvēka dzīvi un sabiedrību ir pārāk acīmredzama.”

Ja kāds negrib iedziļināties grāmatas saturā, tad to var uztvert, kā ļoti vieglu lasāmvielu – stāstu par kaiju – parastu kaiju, kura, atšķirībā no citām, lidojumu mīlēja vairāk par pārtiku un uztvēra to kā kaut ko vairāk nekā tikai kā palīglīdzekli barības meklēšanā. Rezultātā viņu izstūma no bara par to, ka viņš (Kaija Džonatans Livingstons) neuzvedās kā pārējās kaijas, bet gan apguva lidojumu visos iespējamos veidos.
Tiem, kas tomēr grib iedziļināties arī saturā un mazliet padomāt un aizdomāties arī par dažādām emocionālām tēmām, dzīves jēgu, patiesajām vērtībām un gara izaugsmi, tad atrodiet tajā vēstījumu par to, ka mums katram ir jābūt indivīdam, jāatšķiras no ‘pelēkās masas’ un jātiecas pēc ideāliem.

Richard Bach

Tikko esmu izlasījusi vēl vienu šī autora grāmatu – nelielu, zilā krāsā ar dzelteniem burtiem un baltu lidmašīnu, kas lido caur baltu mākoņu virpuli:

Ričards Bahs “Hipnoze Marijai”

Šī grāmata ir stipri jaunāka, kā iepriekšējā – tā sarakstīta 2009.gadā. Un atkal, es teiktu – ‘grāmata pa mākoņiem’. “Ričardu Bahu vienmēr ir interesējis tas, kas mums visapkārt: kā debesīs, tā arī uz zemes.” Un ne velti – tā kā viņš pats ir saistīts ar aviāciju, arī viņa “darbi daudziem saistās ar debesīm un lidošanu. Kas ir tur, aiz horizonta?”

Manā skatījumā tā ir grāmata par 
1. apgalvojumiem un pieņēmumiem:
“Īstenojas ne jau mūsu vēlmes vai sapņi, bet gan pieņēmumi, kurus mēs akceptējam.”
 
2. hipnozi un pašsuģestiju – pašhipnozi:
“Tu pats esi sevi nohipnotizējis dzīvei, kādu dzīvo katru dienu.”
 
3. “domu un iztēles pārliecības spēku”:
“Turpmāk jābūt uzmanīgākam ar saviem pieņēmumiem, pat joka pēc piesaistītiem. Tiem piemīt varens spēks.”
 
4. un, galu galā, visu iepriekšminēto apkopojumu:
“Pievilkšanās likums: jebkura doma mūsu dzīvē kļūst par realitāti.”
“Pievilkšanās likums kopumā – tas arī ir hipnozes definējums!”
 
Ja arī Tu neesi no tiem, kas tic domu spēkam, man šķiet, ka, vismaz grāmatas lasīšanas laikā, šādas tādas domas Tavā prātā var arī aizķerties… Lai nu kā tur arī būtu vai nebūtu – tas, ko mēs apgalvojam vei nē, pieņemam vai nē – pašhipnoze dzīvei ir katra paša ziņā, jo
“Reāls ir tas, kas nemainās.”,
bet
“Zināt – tas nozīmē mainīties.”

Mans secinājums – būs jāpalasa vēl kāda grāmatiņa, ko ‘uzbūris’ šis rakstnieks. :)

***

Tam visam bagāžā var piemest ļoti līdzīgu lasāmvielu.
Vispirms 2006.gadā tika uzņemta “sensacionāla un ārkārtīgi iedvesmojoša filma “Noslēpums” [‘The Secret’]”, kas “cilvēkiem visā pasaulē palīdzējusi nopelnīt lielu naudu, izārstēt nedziedināmu slimību, atrast savu otro pusīti” un sasniegt pat neiespējamus mērķus..
Un tad, 2009.gadā, filmas producente Bērna Ronda šīs cilvēku liecības apkopoja grāmatā “Noslēpums”, pasniedzot to kā “grāmatu, kas pilnībā mainīs jūsu dzīvi”: Bern Rond ‘The Secret’

Nē, nu – brīnumu lietas [lasīt ar sarkasmu]! :) Tad jau mēs te visi staigātu pārlaimīgi, stāvus bagāti un totāli veiksminieki, jo redz’ “noslēpums – tā ir pasaules lielākā mistērija un atslēga uz bagātīgu, pilnvērtīgu un jēgpilnu dzīvi. Ja jums kā dzīvē trūkst – jums tas būs. Tik tiešām – viss. Nauda, veselība, mīlestība, veiksme. Jūs beidzot būsiet laimīgs.” Tam visam klāt tiek pielikts tas, ka tādi ģēniji kā Platons, Ņūtons, Einšteins, Bēthovens un citi, ari esot zinājuši un izmantojuši Noslēpumu. Uuu! Un kādā veidā mēs to tik droši varam apgalvot?! :)

Protams, ja kaut kur notiek kas labs, vispārīgam Visuma līdzsvaram ir nepieciešams, lai kaut kur notiktu kas slikts (man šķiet, ka tas arī tika pieminēts grāmatā), bet tas jau vairs nevienu neinteresē..

Nu labi, šo grāmatu, kas pirms kāda laika Grenoblē tika izlasīta un šobrīd gozējas manā grāmatu plauktā Rīgā, saņēmu kopā ar bakalaura diplomu. Lasīju, tajā brīdī likās: “Wow! Nu TĀDI noslēpumi, TĀDAS teorijas un pietiek tikai nedaudz padomāt un Tev būs pilnīgi viss, ko vien vēlies! Tagad tikai jāķeras pie domu un vēlmju sakārtošanas, noformulēšanas un jāgaida, kad tas viss realizēsies un materializēsies!” Pamazām kļuva nedaduz garlaicīgi lasīt, jo visu laiku atkārtojās viens un tas pats – strādāšana ar sevi un savām domām.
Noskatījos arī filmu, bet tā mani īpaši neaizrāva.
Tālāk jau ir tā – nevar īsti saprast, vai šīs teorijas darbojas vai nē.?! Droši vien – darbojas, ja ar to visu pamatīgi strādā – strādā pats ar sevi, savām domām, hipnotizējot sevi dzīvojamajai dzīvei.

Tāpēc – ar savām domām zombēsim sevi visideālākajai dzīvei pasaulē!

2 thoughts on “Grāmatas: Ričards Bahs “Kaija vārdā Džonatans Livingstons” un “Hipnoze Marijai”

  1. Anonymous says:

    Man ar liekas, ka Baham laba lasāmviela. Par kaiju bija diezgan lieliska grāmata, tāpat kā “Tilts pāri mūžībai” un “Ilūzijas”. (Ar šīm varu padalīties palasīt, ja ir interese!)
    Bet pāri visam – grāmata, kas saucas “Viens”. Tā ir iekļuvusi manā mīļāko grāmatu topā! Ļoti iesaku!

    Arta

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *