Slimnīcā

Biju.
Pietika ar pāris minūtēm, kamēr gaidīju savu kārtu uz procedūru…, lai mini-panikas sajūta sāktu kutināt nervus.. Nepatīk man slimnīcas…

Gaiļezera slimnīca. Diagnostiskās radioloģijas centrs. No sākuma bija problēmas, kamēr, loderējot, atradu īsto vietu. Sēžu. Gaidu. Daktere iziet no kabineta un saka, lai es uzgaidu…

Garām staigā bāli dakteri baltos praķīšos… Viens ratiņkrēsls… otrs – tukšs… Dīvains dakteris piet garām un skaļā balsī sveicina visus, kas atrodas viņa trajektorijas zonā.

Sajūta tāda, it kā es skatītos kādu vecu, kara laika filmas ainu, kas risinās slimnīcā.
Garām paiet kāda dāma ar Elizabetes I cienīgu rudo frizūru. Viņa kādam otrā gaiteņa galā liek izslēgt gaismu, jo ārā taču spoža saule..

Garām tiek aizstumta liela metāla gulta, kas pārsegta ar zaļu deķi.. Izskatās kā CSI Miami seriālā, kurā līķi tiek vizināti melnos plēves maisos ar rāvējslēdzi…

Sēžu. No kāda kabineta atskan kliedzieni, sāpju kliedzieni… Pēc mirkļa gaitenī tiek izvesta gados pavecāka dāma, kas sāpēs vaid. Māsiņa stumj ratiņkrēslu un kolēģei rāda, ka vecā kundze ir ‘čuk-čuk’. “Cik riebīga māsiņa,” es nodomāju un mana uzmanība pievēršas kādai sarunai turpat netālu. Daktere kādam vīrietim paziņo, ka viņam ir pienācis brīdis, kad nervi pārstāj funkcionēt un tāpēc nedrīkst braukt ne ar smago automašīnu, ne ar personīgo auto. Ka vispār nevajadzētu braukt pie stūres…
Garām paiet kāda sieviete pelēkā treniņtērpā ar īsu jaciņu.. Izskatās, ka stringus viņa ir centusies pēc iespējas parādīt visai publikai…

Ratiņkrēslu satiksme.. no viena gaiteņa gala uz otru. Krustām – šķērsām!
Ir pagājušas tikai 10 minūtes. “Ja dakteri tā atļaujas kavēt pieraksta laiku, tad nav brīnums, ka uz procedūru jāgaida rindā vairākus mēnešus!” prātā izšaujas domas. Beidzot viņa ir atpakaļ.
Iesim, paskatīsimies ceļus…

Beidzot prom no telpām, kurās smaržo pēc vārītiem kartupeļiem ar gaļas mērci…