22 sekundes jeb 2. vieta

Un atkal šis zīmīgais skaitlis 22, kurš man rādās ik uz soļa… 
te pulkstenī (22:22)
te nobrauktajos kilometros (22.22)
te noskrietajā laikā (22:22)
vai mašīnu numurzīmēs (2222) 
un māju numuros (222)
Šoreiz šis skaitlis ir laba mācība, ka peldēšanas – velobraukšanas maiņas posmā ir jāpucējas ātrāk, citādāk kausa, arbūza un šampja vietā var dabūt tikai meloni.
Tā nu vakar šim sarakstam pievienojās arī viena vieta sacensībās (2)

Jelgavas Adaptētais Triatlons 2014

Mans pirmais ieskats par to, kas ir ‘triatlons’.
Triatlons bija viens no maniem mērķiem, ko gribēju šogad realizēt, pirms sākās traumu uzbrukums… 
Katra mana cīņa – ne tikai ar ārējiem faktoriem, bet arī pašai ar sevi – ir padarījusi mani spēcīgāku, gudrāku un apņēmības pilnāku – pilnīgi noteikti. Tas gan nenozīmē, ka esmu 100% atpakaļ zirgā un ka sportā esmu kļuvusi 100% prātīgāka, jo joprojām nespēju nosēdēt pat vienu dienu bez aktivitātēm, neskatoties uz to, ka manu zirgu vēl ir šur tur jālabo… 
Jā, treniņos skrienu tikai lēnām un pārsvarā tikai pa mīkstu segumu – un man pašai prieks, ka vismaz par 90% varu saņemties nepārforsēt, lai arī kā gribētos ‘mazliet ātrāk, mazliet vairāk…’. Vēl jo vairāk tāpēc, ka joprojām jālabo potīte… 
BET!
Tas mani neattur piedalīties RAID 24h sacensībās vai Jelgavas Adaptētajā Triatlonā, kas notiek jau uzreiz pēc 3 dienām!  Pie tam, abos mačos sasniedzot, manuprāt, ļoti fantastiskus rezultātus – attiecīgi 5. un 2.vietu! :)
Ja jau triatlons bija mans šī gada mērķis, kas savā ziņā ir īstenojies, tad, protams, pēc vakardienas starta man ir arī pāris lietas, ko gribētos piefiksēt. Pirmkārt jau – patika! Ļoti! :)
  1. Tā kā pāris dienas pirms tam biju skraidījusi pa mežiem un ūdeņiem, un visur citur, tad skaidrs bija tas, ka ar RAIDu salīdzinoši īsākais triatlons pilnīgi noteikti būs paveicams gan slapjā balles kleitā, gan slapjās balles kurpēs. Līdz ar to, mana doma bija, ka nav vajadzīga liela pārģērbšanās pēc peldēšanas posma.
  2. Skaidrs ir tas, ka triatlonā nevar stiept laiku garumā tā, kā to var nedaudz atļauties garāka formāta sacensībās, un katrā maiņas zonā no vienas disciplīnas uz otru, ir jābūt ašai un pat ļoti ašai, ja grib tikt līdz labam rezultātam, jo beigās tas nosaka to, cik lielu augli Tu dabūsi! :)
  3. PELDE 100m: Iekāp ūdenī un peldi – trīs apļi pie trijām bojām. Startēju kā 3./4. un labi, ka biju paķērusi peldēšanas brilles, jo, ņemot vērā, ka man ir lēcas, bez brillēm būtu bijis traki. Pusotru apli spēju paveikt kraulā, tad – atlikušo, kad ūdenstilpnē sāka sarasties arvien vairāk meiteņu un spēki gāja uz beigām, pārgāju brasā. Neērtāk bija tas, ka jāpeld pa trīsstūrī, nevis turp-atpakaļ, bet skaidrs ir viens – jātrenējas! :D
  4. VELO 11.5km: Botas kājās, tajā brīdī sauss krekliņš mugurā, uzmundrinājumi no Sandas (Paldies! Prieks bija Tevi tur ieraudzīt!) un metamies uz velo. Skaidrs ir tas, ka botas jāvelk ātrāk un velo jānovieto kaut kur, kur tas nav jāceļ pāri šķēršļiem! :) Minos, minos, minos… “Galvenais – neaizbraukt kaut kur nepareizi..!” nodomāju. Tad priekšā ieraudzīju vienu no pirmajām divām meitenēm. Atskatījos, vai kāda man neseko – nesekoja! Forši! Jāmin! Uzmundrināju meiteni ar 3-šo numuru un aizšāvos tālāk. Kad esi tempā peldējis, gandrīz pusi nominies ar velo, ir paradoksāli braukt cauri vietai, kuras nosaukums ir ‘ATPŪTA’. Nosmējos un nekas cits neatlika, kā lidot pāri grantētajam ceļam ar akmeņiem, lai beidzot tiktu pie skriešanas.
  5. SKRIEŠANA 2.4km: Tad, kad ir jājož tempā, tad pēc katras disciplīnas ir jāspēj ātri pār-adaptēties un pavisam citādāku slodzi. It īpaši no velo uz skriešanu, kad kājas vienkārši pašas raujas tempā uz priekšu…! Ja pēc peldēšanas (uz velo) ir neliela pauzīte, kamēr tiek uzvilkti apavi, tad pēc velo (uz skriešanu) pauzes nav. Un tieši šajā otrajā maiņas posmā man radās jocīga sajūta – tikko uz velo vidējais temps bija ap 2:15min/km. Nolecu no riteņa, skrienu… kājas jūtas mazliet dīvaini, kamēr pielāgojas skriešanas režīmam. ok… vēl pāris metri, kamēr Garmins sarēķina vidējo tempu. Skatos, tas samazinās un tad paliek uz 4:40min/km… “Hmm… kaut kas nav, kā vajag! Kaut kā tie cipari nav tādi kā vajag! Droši vien vēl vidējais temps tiek rēķināts kopā ar velo posmu…” es tā domāju, līdz tiku līdz tiltiņam, kur organizatori saka: “Aiziet! Aiziet! Kādas 30 sekundes līdz pirmajai skrējējai!”. Izrādījās, ka visi Garmin rādījumi bija pareizi, bet tādi tempa cipari sen nebija redzēti… Labi, ka pēc peldēšanas pulsometrs nespēja atjaunot signālu – tos skaitļus droši vien labāk neredzēt… Un jā, drīz arī pārdesmit metru attālumā aiz līkuma ieraudzīju arī pirmo meiteni… Mazs līkums, priekšā jāpārbrien upe – protams, ka ar visām botām un bez liekas ‘marinēšanas’, apsteidzu arī pirmo meiteni un rezultātā – finišēju kā pirmā. :) LIELS PRIEKS pašai par sevi! Protams, tajā brīdī ir skaidrs, ka vēlāk startējušās meitenes (starti bija ar 1min starpību) mani mierīgi var panākt, tāpēc nav ko lieki sapriecāties! :)
  6. Rezultātā gandarījums! Protams! Otrā vieta un melone! :) Prieks par Dainu, kas ieņēma 1.vietu un mazliet arī ‘škrobis’, jo mūs šķīra tikai 22 sekundes! Bet – tā vajag – lai varētu saprast, kur sevi jāuzlabo un jāpilnveido! :)
No sākuma likās, ka sestdienas/svētdienas RAIDs, pirmdienas 40km ar velo, otrdienas 15km ar velo un trešdienas rīta 15km ar velo, trešdienas vakaram neko labu nedos, bet beigās – tik traki nemaz nebija! :)
P.S. Liels paldies kolēģiem gan par labo kompāniju, gan par atbalstu, gan par to, ka piedalījās paši un iesaistīja arī mani! :)

7 thoughts on “22 sekundes jeb 2. vieta

  1. Anonymous says:

    Apsveicu ar lielisko rezultātu! Malacīte! :)
    tāds mazliet glups jautājums- ar ko šis, adaptētais, triatlons atšķiras no “triatlona vulgaris”?

    • Baiba says:

      Paldies! :)
      Droši vien tikpat glupa atbilde – bet, cik es saprotu – ar distancēm. Manā izpratnē, tās ir pielāgotas esošajai lokācijas vietai, piemēram, peldēšana ir nevis ~400m, bet ~100m. Precīzu atbildi varētu sniegt paši organizatori. :)

    • Baiba says:

      Paldies! :)
      Velo posmā apmēram puse trases bija pa asfaltu un otra puse pa grantētu ceļu ar riebīgu ‘trepi’ un vienā posmā arī ar pamatīgiem akmeņiem.. :) Kāpumu nebija.

    • Liz says:

      Pie tādiem apstākļiem jāpadomā par piedalīšanos kāda līdzīgā pasākumā. Man tā velo daļa ir vājākā puse – ar riteni iemācījos braukt tikai pagājušogad, tā kā pa ceļu vēl varētu, bet pa mežu vispār neiespējamā misija :D

    • Baiba says:

      Man tieši šis pasākums (sacensības amatieriem/entuziastiem nelielā pulkā) likās ideāls, lai saprastu, vai triatlona formāts ir priekš manis. :)
      Atliek Tev novēlēt uzdrošināties un jāsāk taču ir ar ‘pamēģināt’! ;)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *