Grāmata: Dāvids Tomass “Ostlande”

The road to hell is paved with good intentions.
/David Thomas/

Kādu laiku atpakaļ es iesāku jums stāstīt par kādu vēstures literatūru un ierakstu var palasīt šeit.

Bet tagad, par vēl vienu, mazliet citādāku. Par romānu. Par grāmatu, kas 

“Based on an extraordinary true story, Ostland is a gripping detective thriller, a harrowing account of the Holocaust and a thought-provoking examination of the capacity for sin that lurks in every human soul.”
[Balstīta uz patiesiem notikumiem, Ostland ir aizraujošs detektīv-trilleris, šausminošs pārskats par Holokaustu un pārdomāti provocējoša pārbaude katra cilvēka dvēselē mītošo grēku kapacitātei.]

Interesanti, ka “Ostland” ir otrā grāmata, kurai David Thomas nav lietojis savu pseidonīmu Tom Cain. D.Thomas ir angļu žurnālists un rakstnieks, kas dzimis vai nu 1958. vai 1959.gadā Maskavā. Kāds varbūt šo autoru zina pēc viņa sērijveida triller-novelēm, kuras saista izdomāts tēls Samuel Carver.

“Ostland” ir 2013,gadā izdota grāmata, kas veidota uz patiesiem notikumiem, kas risinājušies Vācijā gan Otrā Pasaules kara laikā, gan pāris gadus pēc tā. Galvenais varonis ir neviens cits kā Georg Hauser – ideālistisks un izcils, jauns detektīvs, kas savu karjeru uzsāk Berlīnes kriminālpolicijā, ķerot sērijveida slepkavu, kas Berlīnes S-Bahn (Vācijas vilciens) 3-šajā maršrutā nogalina sievietes, bet pavisam neilgā laikā G.Hauser kļūst par Otrā Pasaules kara noziedznieku, dažu gadu laikā nogalinot tūkstošiem ebreju.

Grāmatas pamatjautājums, kura atbilde lasītājam tiek atklāta pamazām – grāmatas gaitā, ir:

“Surrounded by evil, how long can one man’s good intentions last?”
[Cik ilgi cilvēka labie nodomi ir spējīgi pastāvēt, ja apkārt ir tikai ļaunums?]
Ārkārtīgi interesanta un ļoti labi strukturēta grāmata, kas uzrakstīta tā, it kā to stāstītu pats G.Hauzer.
  • Pašā sākumā, kad tiek aprakstīts meklējamais sērijveida slepkava, manāmi tiek ieskicēta doma par to, cik samaitāta un slima var būt cilvēka dvēsele, lai arī ārēji viņš citiem var šķist ideāls.
  • Vidusdaļā tiek spēcīgi izklāstīts, kā cilvēks – šajā gadījumā pats G.Hauzer – nosūtīts uzdevumā uz Minsku, mainās no perfekcionista detektīva, kas, pirmo reizi ieraugot asinis, apvemj nozieguma vietu un savā prātā nespēj aptvert faktu, kā vispār ir iespējams nogalināt, līdz pat nežēlīgam monstram, kas zem savas gultas tur maisiņu ar zelta zobiem un gredzeniem, bet savus pastrādātos noziegumus un murgainās naktis slīcina šņabja pudelēs. Šņabis brokastīs, pusdienās un vakariņās… Par katru ebreju viena pudele…
  • Emocionāli mokošajam stāstam paralēli notiek tiesas prāva – nu jau 1959.gadā. Un tā beidzas tieši tā, kā tā beidzas – ar divu juristu jautājumu:
“What has happened to make this good man become a monster?” 
[Kas notika, ka šis labais cilvēks kļuva par briesmoni?]
Kā jau sākumā minēju, kādu laiku atpakaļ es iesāku jums stāstīt par šāda veida literatūru, līdz ar to, atsaucot atmiņā faktus no citām grāmatām, manā iztēlē veidojās ļoti visaptveroša aina… un šķita, ka visi stāsti, visas grāmatas savstarpēji sasaistās… Atšķirībā no citām grāmatām, ko līdz šim esmu lasījusi, manuprāt, “Ostland” ļoti spēcīgi aprakstītas pretrunas, kas rodas gan pašā cilvēkā, gan arī Holokausta būtībā un idejā kā tādā.
Jāsaka, ka ļoti nežēlīga grāmata! Šoreiz vairāk gan nevis tāpēc, ka aprakstītais ir šausminošs, bet gan tādēļ, ka tā nemitīgi manī raisīja pretrunas – manā viedoklī un uzskatos. Tā nepārtraukti lika un liek joprojām uzdot jautājumu sev:
Vai tad, ja es būtu šī cilvēka [G.Hauser] vietā, es spētu nogalināt?
 
“The Last Way” [Pēdējais ceļš]
Memoriālu kompleksa fragments. Veltījums tiem cilvēkiem, kas nogalināti Minskas ebreju geto.
Dizains: Leonid Levin, Elsa Pollack.
 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *