One-night stand jeb gultā ar Ģipsi

Trīs versijas par to, kā es otrdienas vakarā tiku pie ģipša. Varat izvēlēties sev tīkamāko.

 

Svaigi liets ģipsis

 

Pirmais, īsākais stāsts. Nelaimīga love. Dzīve tupikā. Griezu vēnas…

Otrā, adrenalīna versija. Eju vakarā no darba mājās, pretī nāk viens džeks un sāk piesieties. Es no viņa nekādīgi nevarēju tikt vaļā, tāpēc nācās krāmēt pa seju! Ievilku ar kreiso āķi! Baaam! Čalis gar zemi! Sāpēs vārtās un vaid… Rezultātā – man roku nākas ieģipsēt, bet par čali… hahaha!  Ja jau mans ģipsis izskatās dramatiski, tad jums vajadzētu redzēt tā džeka seju..!

Trešais, reālais stāsts. Pieņemu, ka visa trigeris ir pagājušās piektdienas fantastiskā diena uz slēpēm kopā ar darba kolēģiem Ziemas Sporta spēlēs. Nedaudz paslēpoju. Uz distancenēm nebiju kāpusi kopš… sen… tikko gribēju teikt, ka kopš 9.klases, bet atcerējos, ka kaut kad pēc tam vēl Ērgļu mežos salauzu man piešķirtās kocenes.

Laužot slēpes Ērgļu mežos

Uz kalna slēpēm pēdējo reizi stāvēju Alpos pirms 3 gadiem. No tās reizes es atceros to, ka putenī neko nevarēja redzēt, kur slēpot, vējš pašā trases sākumā, pēc noslīdētiem maksimums 5 metriem, mani uzpūta atpakaļ! Pasēdēju, pagaidīju, kad vējš pāries un pa to pašu balto ‘neko nevar redzēt’ mēģināju traukties lejā.

Alpi 2012 - otrā reize

Tā bija otrā reize manā mūžā, kad stāvēju uz kalna slēpēm. Vispār interesanti, jo pirmā reize arī bija Alpos, vienu gadu iepriekš. Draugi, ar tekstu: “Mācies!”, mani palaida lejā pa sarkano trasi… Izdzīvoju! :)

Alpi 2011 - pirmā reize

Oi.. aizrunājos. Kur es paliku? Ak jā, tātad piektdiena vienā vienīgā slēpošanā. Vēl pastāv variants, ka tā apbalvojumu nasta bija par smagu…

Tieto Ziemas Sporta Spēles 2015

Rezultātā, sestdien sāpēja sagurušās rokas, kas sen nebija slēpojušas. Līdz pirmdienai labā roka atsāpējās, bet kreisā turpināja sāpēy. Otrdienas pēcpusdienā tā sāka sāpēt tā, ka jau vairs nespēju paklikšķināt pa klaviatūru!

Vizuāli mana roka izskatījās nedaudz ielauzta, jo Abductor pollicis longus un/vai Extensor pollicis longus muskulis bija mazliet pietūcis, radot kroplu vizuālo defektu… Ar otru roku pačamdīju ievainoto un atklāju tajā krepitācijas skaņu. Tiem, kam svešvārdi sagādā problēmas – krepitācija ir gurkstoša skaņa vai sajūta. Iedomājieties, ka jūs stiagājat pa sniegu… mhm, very good – tieši apmēram tā!

Tātad, īkšķi pakustināt bez sāpēm nevarēju, tāpēc panikā sāku sevis izmeklēšanu. Dakteris Google pēc izmeklējuma mani nomierināja ar to, ka lūzums visdrīzāk nav, jo galu galā, atspiesties uz rokas es varēju bez problēmām, tāpēc pieņēmām, ka ir ‘Intersection Syndrome’, kas pēc visām pazīmēm atbilda manām sāpju sajūtām un skanošajai krepitācijai. Pie tam – šis sindroms ir raksturīgs slēpotājiem un tiem, kas nodarbojas ar rakešu sporta veidiem, piemēram teniss. Nav īsti mans keiss, ja neskaita piektdienu…

Bet nu, drošs paliek nedrošs – pēc darba devos uz traumām, pa ceļam iekrāmēju tam čalim pa seju un, nonākot pie daktera, viņš apstiprināja manis izvirzīto diagnozi.

Dakteris saka: “Ģipsis vai, ja apsolies rīt no rīta iegādāties ortozi…, divas nedēļas būs jāstaigā ar fiksētu īkšķi, lai iekaisumu izārstētu!”

Es savā prātā domāju: “O-ho-ho! Ģipsis..! Stilīgi!” Un mierīgā balsī paziņoju: “Labi dakter, kas jādara – jādara! Liekam ģipsi!”

Mazliet gan apspriedām, ka ar ortozi būtu vieglāk un ērtāk, bet šādā vēlā vakara stundā to nekur nevarētu dabūt un doma par ģipsi likās varena – jāpamēģina! Pie tam – šā vai tā divas nedēļas roku nevajadzētu lieki noslogot – tad kāda starpība (vismaz pirmajām dienām), ar ko tā tiek nofiksēta – labāk sākt ārstēšanu uzreiz, jo sāp nenormāli un pie ortozes var tikt arī vēlāk.

Blakustelpā manu roku uzlika uz galda un apgaismoja ar lampiņu. Kamēr dakteris flirtēja ar māsiņu par to, cik siltu vai vēsu ūdeni vajag sagatavot, viņš arī sagrieza ģipša sloksnes, ko pēc tam saslapināja. Flirtēšana darba laikā dara savu, jo ar pirmo mēģinājumu dakteris nofeiloja – nebija īsti pareizā virzienā visu sagatavojis, kā rezultātā, tā pļocka, ko vajadzētu saukt par ģispša longeti manas traumētās rokas imobilizācijai, sacietēja, vēl līdz galam neizveidota. Dakteris apskatīja savu mākslas darbu uz manas rokas un noteica: “ Nav labi! Taisam jaunu!” Un atsāka visu procesu no sākuma. Šoreiz viss veicās stipri labāk. Jāsaka, ka nu jau bija iepraktizējies.

Un tā nu es tiku pie jauna aksesuāra. Pēc tam vēl vajadzēja mazliet pasēdēt gaitenī, lai veidojums labāk sacietē un, izejot ārā, nepiesūcas ar pusatnākušā pavasara mitrumu.

 

Nu es varēju nejusties vientuļa, jo man bija jauns draugs – Ģipsis. Mēs gulējām vienā gultā un tur mums saskanēja vienkārši fantastiski! Problēmas sākās no rīta, kad vajadzēja iet dušā. Izrādās, ka šim nepatīk ūdens, tāpēc man nācās to darīt tikai pa pusei esot zem ūdens. Un tad sekoja problēmas ar brokastīj, jo kādam no mums taču vajadzēja tās uztaisīt. Protams, sagiadāmi, ka tas bija jādara man! Ok, ar to es samierinājos. Bet tad, kad man vajadzēja palīdzību, lai apģērbtos… viņš pat ļifonu man nespēja aiztaisīt!!

Galu galā, mans rīta rituāls kopā ar juano draugu izvērtās gandrīz divas reizes ilgāks.

Nav ko leiki piebilst, ka šodien jau esmu tikusi pie izskatīgāka pavadoņa vārdā Ortoze. No, I am not a lesbian! Šis vienkārši ir ārzemnieks, tāpēc tāds dīvains vārds!

 

Mums ir jāpriecājas, ka esam radīti ar veselīgu un pilnībā funkcionējošu ķermeni! Bet ir tik daudz cilvēku, kuri pat to nespēj novērtēt. Mums ir dots tik daudz, bet mēs prasām vēl vairāk! Mēs gaužamies, ka viss ir slikti… Visi mums apkārt ir slikti… Dzīve ir drūma un grūta…

Tici man, mums dzīve ir viegla!

"Mūsu vienīgā nespēja dzīvē ir slikta attieksme.:" /Skots Hamiltons/

 

One thought on “One-night stand jeb gultā ar Ģipsi

  1. edGars says:

    kāpēc gan šis `mums jāpriecājas` nedarbojas? “Tev jābūt laimīgam” nedarbojas. Bet čalim pa seju darbojas. Notiek, bet dzīve tomēr bija forša. Līdz sadzīst.

    patika. gan aizrunāšanās “mācies” :), gan O-ho-ho!
    rakstīts ar jūtām, feini.

    Draugs no rīta droši vien izlikās, ka nemaz negrib ēst ;) ka dušu viņam nevajag un apģērbties viņš Tev nepalīdzēšot. Tev pietika un pateici: “nu tad lasies ar`” ;)
    Vīlusies latviešu bāliņā aizgāji pie grieķa. Tas ir daudz pielaidīgāks, bet savu funkciju pilda.

    … mīlas beigas – čalis uz kalna dabūja kārtīgi pa seju.

    p.s. nutik ieskatījos sarkanajā krēslā, pirms tam likās `kaut kas sarkans`.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *