Stresa Lūzums

Kad es aprīļa beigās aizgāju pie fizioterapeita ar pēdējo rezultātu, viņš tik’ noteica: “Kas jums visiem ir ar tiem stresa lūzumiem?!”

Šoreiz ne tik jautrs stāsts. Es gan nezinu, vai man izdosies to uzrakstīt tik nopietnu, cik tam būtu jāizklausās… Bet, ņemot vērā, ka man apkārt ir daudz skrējēju un sportistu, tad varbūt kādam mans storijs varētu būt noderīgs un, iespējams, kādam tas varētu laicīgi novērst radušos problēmu.

Sāpes kreisajā pēdā aizsākās mazliet pirms 2014.gada Ziemassvētkiem. Tās nebija tik spēcīgas, lai pilnībā pārtrauktu skriešanas treniņus. Mana sievietes intuīcija visu laiku jautāja: “Tev gadījumā nav stresa lūzums?” Bet mans saprāts atbildēja: “Nē! Nu, nē..! Man? Diez vai…! Es taču esmu radusi pie slodzes..!” Tāpēc es turpināju trenēties – gan lēnos, gan tempa skrējienus. Skriešanas laikā sāpes bija, tad pazuda, pēc treniņa sāpēja vairāk. Vienā brīdī es tomēr apstājos un uztaisīju pauzi. Uz kādu nedēļu, kamēr sāpes norimās. Tad skrēju atkal un, diemžēl, sāpes bija atpakaļ. Un tad atkal taisīju pauzi, bet mana intuīcija turpināja mani tirdīt un es sāku meklēt informāciju par to, kas tad ir stresa lūzums.

Par tādu traumas veidu šis tas bija dzirdēts un arī lasīts, un vispārējais iespaids bija palicis tāds, ka cilvēki (sportisti) no tā baidās kā no bubuļa: “Lai nu ko, bet ne stresa lūzumu!!” Kas tas tāds vispār ir?

 

Stresa Lūzums (Stress Fracture)

Vairāk un detalizētāk var palasīt šajos materiālos: ‘Orthoinfo’ un ‘Mayo Clinic’. Bet tiem, kam negribas lasīt angļu valodā, mazliet apkopoju teoriju latviski:

Kas tas ir? Stresa lūzums ir mikroplaisas kaulā vai spēcīga trauma kaula iekšienē. Lielākoties stresa lūzumus izraisa pārmērīgas un atkārtotas darbības (spēka pielikšana vienā un tajā pašā vietā/veidā) un visbiežāk šī trauma ir novērojama sportistiem un atlētiem, kas nodarbojas ar tādiem sporta veidiem, kas iekļauj sevī skriešanu – skriešana, futbols, basketbols utt.

mcdc7_stress_fracture

Kur tas notiek? Slodzei visvairāk pakļautie kauli – pēdas kauli, apakšstilba kauli – nodrošina gan svara atbalstu, gan absorbē atkārtotas slodzes gadījumā radītos spēkus, kas rodas staigājot, skrienot un lēkājot.

Visbiežāk stresa lūzumi rodas otrajā un trešajā metatarsālajā pēdas kaulā, kas ir tievāki (un parasti garāki) nekā blakus esošais pirmais metatarsālais pēdas kauls. Tieši šī vieta pēdā ir visvairāk pakļauta slodzei, kad notiek atsperšanās kustība gan ejot, gan skrienot.

Kauli nemitīgi atjaunojas, bet, ja sportista aktivitātes ir pārāk biežas, kauli un muskuļi nepaspēj pienācīgi atjaunoties, vecos audus aizstājot ar jaunajiem, kā rezultātā, kauli (kaulu struktūra) pavājinās un ir pakļauti stresa lūzuma riskam.

Kādi ir simptomi? Pirmkārt – sāpes. Sāpes, kas parasti palielinās pamazām, aktivitāšu laikā. Tāpat var būt arī vēl citi simptomi:

  1. Sāpes, kas samazinās atpūtas periodā;
  2. Sāpes, kas parādās un palielinās ikdienas darbībās;
  3. Uzpampums pēdas virspusē vai potītes ārmalā;
  4. Jutīgums pieskaroties lūzuma vietā;
  5. Zilumi.

Kad tas notiek? Parasti stresa lūzumi rodas, kad sportists pamaina savas aktivitātes – jauni vingrinājumi, pēkšņa treniņu slodzes palielināšana – biežums (treniņi vairākas reizes nedēļā) un/vai ilgums (garas distances), skriešanas virsmu maiņa (skriešana pa slīdošo celiņu / skriešana ārā). Pat ne-atlēti, pēkšņi palielinot savas ikdienas aktivitātes, piemēram, staigājot garus gabalus ekskursijā, var tikt pie stresa lūzuma.

Mikroplaisas var rasties ne tikai pie palielinātas slodzes, bet arī citos gadījumos:

  1. Pavājināta kaula izturība, samazināts blīvums, piemēram, osteoporozes vai ilglaicīgas medikamentu lietošanas gadījumā. Stresa lūzumi visizplatītākie, parasti ir ziemā, kad organismā ir nepietiekams D vitamīna līmenis.
  2. Pārāk daudz, pārāk īsā laikā. Bieži atlēti, atsākot treniņus, to vēlas darīt no tā punkta, kurā bija beiguši, turpinot pārvarēt diskomforta līmeni un neļaujot ķermenim pienācīgi atgūties. Pēc pauzes organismam tas ir pārāk straujš ‘lēciens’!
  3. Nepareiza tehnika. Jebkas (tulznas, saišu iekaisumi, īkšķa kaula deformācija), kas maina triecienu absorbēšanas tehniku, palielina traumas risku. Katra trauma maina to, kā pēdā tiek kompensēts svars ejot vai skrienot, līdz ar ko var gadīties, ka kauliem ir nepieciešams izturēt lielāku spiedienu kā parasti.
  4. Seguma maiņa. Skriešana pa slīdošo celiņu vai skriešana ārā – pa asfaltu vai meža taciņām – ķermenim pie visa ir jāpierod.
  5. Arī neadekvāti apavi, kas nenodrošina pareizu triecienu absorbciju, var būt cēlonis traumai.
  6. Dzimums. Ekstremālas diētas vai sportiskās aktivitātes sievietēm var izraisīt 3 savstarpēji saistītas problēmas: ēšanas traucējumus, menstruāciju traucējumus un pāragru osteoporozi, kas, savukārt, izraisa kaulu masas samazināšanos.

Diagnostika? Dažreiz ārsts var noteikt diagnozi tikai pēc pacienta slimības vēstures un fiziskā, pārbaudēm. Pilnīgai pārliecībai ir nepieciešams veikt arī tā sauktos attēlveidošanas testus:

  1. Rentgens. Daudzos gadījumos, pēc pirmo simptomu parādīšanās, stresa lūzumus rentgenā diagnosticēt nav iespējams. Parasti jāpaiet vairākām nedēļām, lai stresa lūzumu varētu diagnosticēt rentgenā.
  2. Kaulu skenēšana. Šīs metodes laikā organismā tiek ievadīta radioaktīva viela, kas pēc tam tiek detektēta traumētajā vietā. Šī metode nav diez ko efektīva, jo daudzas kaulu problēmas izskatās līdzīgi.
  3. Magnētiskā rezonanse (MRI). Šī metode ir visefektīgākā, lai stresa lūzumu detektētu jau pirmajās traumas nedēļās. Tāpat arī – šī metode ir vislabākā, ar kuras palīdzību vislabāk var atšķirt stresa lūzumu un bojājumus mīkstajos audos.

Kā atgūties? Lai atgūtos no stresa lūzuma kājā (pēda, potīte, apakšstilbs utt.), pirmkārt, ir jāizvairās no augstas ietekmes darbībām, nodrošinot pietiekamu atpūtas laiku, kas parasti ilgst 6-8 nedēļas. Pēc miera un atpūtas perioda, pie aktivitātēm ir jāatgriežas pamazām – lēnām palielinot treniņu intensitāti, ilgumu un biežumu. Ja pie aktivitātēm atgriežas pārāk strauji, dzīšanas process var ne tikai tikt aizkavēts, bet arī palielina risku tikt pie pilnīga lūzuma. Pēdējā gadījumā, atgūšanās no traumas, prasīs daudz vairāk laika.

***

 

Ok, tātad, teorijā tas izskatās ļoti konstruktīvi. Lūk, kā tas izskatījās praksē (manā praksē)… jeb kā es nonācu līdz šādai fakta konstatācijai, un kā jums to novērst stipri ātrāk.

Dec 19 15km Sāka parādīties sāpes kreisās pēdas augšējā daļā.
20 5 d
21
22
23
24 18km
25 3 d
26
27 12km
28 3d
29
30 10km
31 5d
Jan 1
2
3
4 7km
5 1d 10km
6 2d
7 6km
8 14d
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21 9km
22 4d Traumatologs Nr.1. Lēnām biju izpētījusi informāciju par stresa lūzumu un ar visu savu informācijas bagāžu devos pie traumatologa uz ARSu, jo tur pie speciālista vērēja tikt bez rindas un vakarā pēc darba. Izstāstīju dāmai visu, kas mani nomoka un viņa aizsūtīja turpat uz rentgenu. Es gan viņai teicu, ka diez vai rentgenā kaut ko parādīs, jo mikroplaisas var konstatēt tikai magnētiskajā rezonansē (MRI). Bet viņa noteica: “Kad Tev sāka sāpēt? Gandrīz pirms mēneša? Tad, ja tas ir bijis tik sen, tad sen jau jābūt lūzumam un to visu varēs redzēt rentgenā.”
Dažu minūšu laikā tiku pie gaužām nepievilcīgas melnbaltas bildes, kurā varēja redzēt kaulus vien..! Protams, ka nekādu lūzumu redzēt nevarēja, toties uz otrā pirksta pēda kaula varēja novērot nelielu sabiezējumu, par kuru daktere teica: “Izskatās pēc kaula plēves iekaisuma. Padzersi pretiekaisuma zāles, pasmērēsi ar smēri un būs viss kārtībā.” Bet tas, uz ko daktere sakoncentrējās – īkšķa kaula deformācija, kas viņai šķita pārlieku izteikta un uz to viņa man ieteica aiziet pie viena cita speciālista, ko es arī izdarīju nākamajā nedēļā.
23
24
25 19km
26 5d
27
28 Traumatologs Nr.2. Pirmais, ko ārsts pateica, apskatoties uz manām kājām un rentgena bildēm: “Jāgriež! Nav divu domu – te ir nepieciešama operācija!” Uz ko mana iekšēja balss atbildēja: “Whaaaaaaaaaat?!” Un klusībā sāka tecēt asaras, jo es sapratu, ka tas nozīmētu ārkārtīgi lielu periodu neko nedarot! Neko! Pie tam, man noteikti būtu jāšķiras no pāris simtiem eiro. Jāpamokās sāpēs un pēc tam no jauna jāmācās staigāt. Kur nu vēl skriet! Pie tam, jācer, ka viss noritētu gludi un nebūtu nekādu komplikāciju, kā arī rehabilitācijas periods būtu īss un  bez sarežģījumiem…
Dakteris, protams, loģiski izskaidroja, kāpēc man tā pēda sāp – ka, jā, iespējams, varbūt, tur ir iekaisums, ko var redzēt rentgenā, bet ka problēmas sakne ir īkšķa locītavas deformācija, kas līdz ar to, spiežu uz otro kaulu un tāpēc sāpot…
Viss šķita loģiski un pamatoti – nebija iemesla, lai neticētu speciālistam, bet, pirms likties zem skalpeļa, labāk 7 reizes nomērīt un vienreiz nogriezt, tāpēc nolēmu apmeklēt vēl kādu ar zināšanām.
29
30 10km
31 30d -> ~1mēn
Feb 1
2
3
4
5
6
7
8
9 Ortopēds – traumatologs Daktera slēdziens bija gluži pretējs: “Ir redzētas arī trakākas deformācijas! Un cilvēki ar tādām sadzīvo un arī skrien – bez problēmām!” Tā ka, ja vien pati neuzstāju, tad nekas nav jāoperē. Nekas nav jāoperē!!! Jēēēē!!! Bet kāpēc man sāp?!
10
11
12
13
14
15
16
17 Fizioterapeits 13km Aizgāju pie fizioterapeita un viņš ieteica uztaisīt pēdas ultrasonogrāfiju, lai pārbaudītu, vai nav iekaisums, ko pirmā traumatoloģe izteica kā iespējamu. Arī viņš apstiprināja, ka operācija nebūtu jātaisa.
18
19
20
21
22
23
24 Ultrasonogrāfija pēdai Dakterīte cītīgi izpētīja manu pēdu un potītes locītavu un tā arī nevienu iekaisumu neatrada – vai nu tāds tur nekad nebija bijis, vai arī tas tika sadziedēts ar zālēm un smērēm… kurš nu to tagad zinās. Toties – sāpes nekur nebija pazudušas! Tās pat traucēja arī ikdienā…
Arī šī daktere apstiprināja, ka operācija te nekur nav vajadzīga! Toties viņa atrada uzkrājušos šķidrumu vienā pirksta locītavā, tāpēc ieteica apmeklēt reimatologu, jo sāpju cēlonis varētu būt tieši tas!
No viena daktera pie otra – kārtīgs karuselis – un neviens tā arī nevar pateikt, kas ir problēma! Ar pašārstēšanos nenodarbojos, tāpēc paklausīju speciālistus un turpināju meklēt sāpju cēloni…
25
26
27 Tieto Winter Games – slēpošana Šis ir pasākums, pēc kura es tiku pie sava vienas nakts ģipša.
28
Mar 1
2 7km
3 12d Traumatologs Nr.3. Ģipsis – rokai.
4 Reimatologs Protams, ka viss izskatījās super-dīvaini, kad es apsēdos pie ārstes ar ieģipsētu roku un sāku stāstīt to, ka man sāp kāja..!Viņas fokuss, savukārt bija vērsts uz manām nosalušajām rokām.. par šo vēl ir atsevišķs stāsts – lai arī nedaudz saistīts – bet ne šoreiz! Pārmaiņas pēc koncentrēsimies uz sāpošo kāju!
Katrā ziņā – šajā brīdī es sāku justies kā “Dr.House” seriālā, jo cēloni jau sāka meklēt visā manā organismā…
5 Ultrosonogrāfija + asins analīzes …uztaisīju plaušu rentgenu… visu iespējamo orgānu ultrasonogrāfijas…kur neko sliktu neatrada….uztaisīju asins analīzes, kurās parādīja, ka D vitamīns par maz, tāpēc sāku papildus lietot saulīti kapsulu veidā. kā zināms, D vitamīns nepieciešams, lai kalcijs varētu veiksmīgi nokļūt tur, kur tam jānokļūst – kaulos.
Šajā brīdī es sāku atcerēties, kāpēc man nepatīk iet pie ārstiem – viņi, vai nu veselā organismā atrod kaut ko pārdabisku, vai arī aizliedz nodarboties ar sportu..!
6
7
8
9
10
11 Fizioterapeits Kāja sāpēja, konkrēts cēlonis nebija skaidrs…
12
13
14
15 12km
16 6d
17
18 Reimatologs Te es beidzot tiku pie dakteres, lai varētu ar visiem iegūtajiem pārbaužu rezultātiem noskaidrot – kas ir vainīgs.Reimatoloģe pateica, ka ir jāiznīcina kāda baktērija, kas izraisa iekaisumus un, iznīcinot to, pēc loģikas, arī sāpēm būtu jāpazūd.Izklausās briesmīgi, bet mans mērķis bija atrast un izārstēt cēloni, kas izraisīja sāpes pēdā! Pie tam… neviens manī īsti neklausījās, kad teicu, ka vajag MRI – jo šai lietai ir nepieciešams ārsta nosūtījums!
Sāku dzert izrakstītās zāles…
19 Fizioterapeits …sāpes ar katru dienu mazinājās un man radās cerības stars!
20
21 9km
22 1d 12km Sāpes atsākās un manas cerības bija sagrautas – atkal…
23 1d 4km
24 52d -> ~2mēn Traumatologs Nr.4. Es vairs neizturēju, jo bija skaidrs, ka neviens no iepriekš izteiktajiem minējumiem par sāpju cēloni nav patiess! Mana intuīcija tirdīja: ”Stresa lūzums..! Stresa lūzums!” Aizgāju vēlreiz uz ARSu. Kārtējai dakterei izstāstīju visu savu stāstu un teicu, ka “MAN VAJAG MAGNĒTISKO REZONANSI!” Uz ko viņas atbilde bija: “Es domāju, ka tas ir kāds hronisks fascijas saites iekaisums [fascija ir liela saite, kas stiepjas visas pēdas garumā], jo nav bijusi pietiekami ilga atpūta – skrēji, sāka sāpēt, neskrēji – pārstāja.. Un tā visu laiku! Vajag vismaz 6-8 nedēļas pauzi, lai pēda kārtīgi atpūstos.” Un es pie sevis domāju: “Ultrasonogrāfijā nekādus iekaisumus nekur neatrada..! Kāds vēl iekaisums?!” Un teicu, ka gribu MRI. Diezgan negribīgi, bet beigās viņa tomēr piekrita uzrakstīt nosūtījumu.Uz izmeklēšanu es tiku pēc 2 nedēļām, par ko es domāju: “Līdz tam laikam mana kāja jau būs sadzijusi un neko tur vairs nevarēs redzēt..!”
25
26
27
28
29
30
31
Apr 1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11 MRI Uztaisīju MRI un uzreiz jau pieteicos pie viena speciālista uz 22.aprīli.
12
13
14
15
16 MRI rezultāti Saņēmu MRI rezultātus un turpat arī sāku izmeklējuma aprakstu un slēdzienu… Melns uz balta uzrakstīts:

“…stresa lūzums…”

Šis bubulis bija mani atradis un pēc rezultātu saņemšanas es pat šajā dienā nespēju aiziet uz baseinu, jo nevarēju saprast, vai tas būs labi, vai nē..! Es zināju, ka tas velns nav tik melns, kā to mālē un, ka braukt ar riteni vai peldēt drīkst, bet tomēr – gribēju tikt pie kāda daktera, kas man pateiktu, ko darīt – cik daudz es drīkstu sportot, kustēties, cik nē.

Es biju dusmīga! Ļoti dusmīga! Nevis tāpēc, ka man ir trauma un būs jātaisa liela pauze, bet gan tāpēc, ka šo visu jau varēja atklāt vismaz 3 mēnešus agrāk!! Biju dusmīga uz sevi, ka neklausīju savai intuīcijai jau agrāk un neuzstāju uz to, kas man šķita ‘must do’! Pie tam, tad vēl plānus par personiskajiem rekordiem uz sezonas beigām vēl būtu iespējams realizēt… bet tagad…

17 Sazvanīju Ortopēdu – traumatologu, pie kura jau biju gājusi, jo 22.datumā pieteiktais ārsts likās pārāk tālā nākotnē..! Šodienā brīvu vietu nebija, tāpēc izdīcu, lai mani pieraksta uz laiku, kas ir pēc iespējas ātrāks – tā es tiku pēc-rindas pierakstā uz pirmdienu…
18
19
20 Ortopēds – traumatologs Ārsts pateica, ka 2-3 mēnešus vispār skriešanu vajagot aizmirst.. Varot peldēt, braukt ar riteni, bet arī saudzīgi. Pirms atsākt skriešanas treniņus, vajadzētu uztaisīt vēl vienu MRI, lai pārliecinātos, ka viss ir sadzijis, un vispār MRI vajadzētu taisīt kur citur, jo, lai arī izmeklējuma apraksts ir labs un profesionāls, pašu izmeklējumu (uzņemto bilžu) kvalitāte neesot pietiekami laba.
21
22 Ortopēds Šis ārsts pateica, ka pēc bildēm izskatās, ka lūzums varētu jau būt dzīšanas stadijā un pēc 3-6 nedēļām vajadzētu lēnām sākt likt slodzi, lai atjaunotu pēdas muskuļu tonusu. Ir jāvingrina pēdas un priekš skriešanas – pie podologa vajadzētu pārbaudīt pēdas noslodzi…
23
24
25
26
27
28
29
30
Mai 1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13 Fizioterapeits Arī fizioterapeits atļāva lēnām atsākt treniņus. Pirmkārt – atkārtojās ieteikums par dinamisko podometriju (statiskā, dinamiskā pēdu noslodzes datordiagnostika), uz ko es pieteicos un pie speciālista tiku jau tās pašas nedēļas piektdienā.Otrkārt – katru dienu vingrināt pēdu un iesākumam skriet ne vairāk kā 2-3km, lai pēda pierod.
Kāpēc podometrija nepieciešama? Pirmkārt tāpēc, ka stresa lūzums rodas tad, ja ir bijusi pārslodze. Un nav pat jābūt sportistam, lai pie šādas traumas tiktu. Arī parasts cilvēks, kas dienā daudz staigā apkārt, var tikt pie šāda diskomforta. Šajā gadījumā, acīm redzot, mana pēda dabūjusi pamatīgu slodzi… Iespējams, kopā sakrita vairāki faktori – apavu nomaiņa, tehnikas pamainīšana, nepietiekams D vitamīnu daudzums… Kurš gan to var tagad zināt, bet kāpēc podometrija? Lai pārbaudītu, vai manas pēdas ir noslogotas pareizi – vai pareizi tiek izdalīts svars/slodze pēdā, brīdī, kad es pārvietojos un, vēl jo būtiskāk – skrienot.
14
15 Podologs4km Tā nu es tiku pie jaunām zolītēm, ko ievietot skriešanas apavos, lai slodze uz pēdas priekšējo daļu nebūtu tik liela, lai slodze vienmērīgi izlīdzinātos pa visu pēdu un lai es turpmāk netiktu pie vēl kāda stresa lūzuma.
Jaunais aprīkojums tika notestēts tajā pašā dienā. Un doma par pirmajām sacensībām, kas bija paredzētas jau pēc divām dienām, tika realizēta ar reģistrāciju…
16 2d
17 Valmieras Baseina triatlons (~1.5km) …un dalību! :)
01_BN
Valmieras Baseina triatlons. Pirmās sacensības pēc traumas (tautas klasē). Joprojām lēnām un piesardzīgi, nepārspīlējot ar kilometrāžu un ieklausoties pēdā.. :)

Kādi ir šī stāsta secinājumi?

  1. Lai arī cik gudri ir visi speciālisti, klausiet savai intuīcijai, jo tā ir daļa no jūsu ķermeņa un ķermenis vienmēr zina, kas viņam kait!
  2. Stresa lūzums nerodas no stresa darbā vai mājās. Šis latviskojums ir vienkārši neveiksmīgs tulkojums no angļu valodas.
  3. Ja pauzi vajag, tad vajag pauzi, jo kādam citam priekš Tevis, iespējams, ir savi plāni!
  4. Mūsu pēdiņām ir jābūt tikpat kustīgām kā mūsu rociņām, jo mūsu ķermenim ir jābūt būvētam uz stabila pamata!
quote-Jonas-Salk-intuition-will-tell-the-thinking-mind-where-31559
“Intuīcija pateiks domājošajam prātam, kur ir jāskatās tālāk.” /Jonas Salk/

 

9 thoughts on “Stresa Lūzums

  1. edGars says:

    nja.
    Man arī bija (ir) sāpe (kreisās kājas mazais pirkstiņš). Mana intuīcija saka, ka jāturpina koriģēt stāja, jo ir pozīcijas, kurās nesāp, tādās arī būtu jākustas. Kad bija lielāka sāpe tur un ieminējos par stresa lūzumu mana daktere arī iesmēja. Ak… . Bet nu labi, manuprāt (intuīcija) viņai bija taisnība.
    Man nav tā lielākā cieņa pret pēdu ārstiem. Jo viņiem nerūp kāds (šķībs vai taisns) tu esi, uzliekam pēdiņu, ko izrēķina dators un oki doki.

  2. Inese says:

    Man šodien ar dakteris kko murmināja par stresa lūzumu, bet kā tu saki – intuīcija čuksts, ka ir muskuļa iekaisums, arī fizioterapeits tā domā. Ultrasonogrāfija tiks otrdien. Bet taisnību labad jāsaka, ka ARS man nekādu uzticību šodien neieviesa – traumataologs tāds, kā lai pasaka, ne pārāk zinošs likās (varbūt ir, bet iespaids ir iespaids). Vispār mani kaitina dakteri, kas tik vaid – jūs pa daudz skrienat, tik daudz nav veselīgi. Es esmu atnākusi uz veslības konsultāciju nevis dzīves, man vajag risinājumu, nevis audzināšanu. Diemžēl šoreiz netiku pie VIļuma, kas man palīzdēja tikt uz pekām pēc pagājušās vasaras kritiena.
    Kas attiecas par tām diagnozēm. Diemžēl nepareizas diagnozes 2 gadu garumā, esmu zaudējusi savu draudzeni un visiem laikiem, jo kaulu vēzis ilgi tika uzskatīts par trūci vai kko tamlīdzīgu. Malacis, ka nepiekāpies un meklēji ceļu. Turklāt, tu man tikko ieliki pārliecību, ka vajag mēģināt ātrāk uztaisīt to u-grāfiju.

    • Baiba Niparte says:

      Jā, arī man nepatīk, ka dakteri-parastie parasti visu aizliedz. Manuprāt, tas nav risinājums!
      Par Dr.Viļumu esmu dzirdējusi labas atsauksmes, bet pati neesmu pie viņa bijusi.
      Un vēl, tikai nesen dzirdēju par tādu iestādi kā ‘Sporta Medicīna’ Barona kvartālā. Iespējams, ka, spriežot pēc iestādes nosaukuma, tur speciālisti saprot, kas ir sports.. :)

      Katrā ziņā, novēlu Tev – lai ātri dzīst kaites un lai vairs neviena neķeras! :)

  3. Alīna says:

    Prieks, ka tiki līdz atbildei un līdz ar to arī risinājumam! Vēl viens pierādījums tam, ka cilvēkam ir jāklausā savā iekšējā balsī…
    Kad centos tikt galā ar savām pēdas sāpēm, cēlonis (fascijas iekaisums) tika konstatēts uzreiz, jau pie pirmā speciālista. Diemžēl tas nesekmēja atveseļošanās, jo nekas no ārstēšanas procedūrām un zālēm nelīdzēja. Es pat teiktu, ka otrādi… :( Un beigu beigās palīdzēja tieši “pašārstēšanās” un “tautas līdzekļi”. Ļoti skumji, jo ārsti, ko apmeklēju, likās zinoši un iedziļinājās manā problēmā. Man radās iespaids, ka pastāv teorija, kā jāārstē šāds iekaisums, un pēc tās tad arī pacienti tiek ārstēti, bet izskatās, ka šī teorija balstās uz kaut kādiem aplamiem apsvērumiem, līdz ar to tā nedarbojas. Es arī taisīju podometrijas testu, arī tiku pie zolītiem. Diemžēl tās situāciju krietni pasliktināja… Izmesta nauda, laiks un liekas cerības. Bet ko nu par to.
    Man liekas, ka Tavs stāsts uzskatāmi parāda, ka ir jāturpina meklēt un jautāt, līdz iegūsti atbildi. Kā arī to, ka jādomā par visu muskuļu attīstību, arī pēdas, par ko tik bieži ikdienā aizmirst…
    Un vēl par to īkšķa deformāciju… Man tieca to pašu – ka jātaisa operācija. Un man pat nekas nesāpēja (jo fascija ir pēdas apakšā un to pēc sajūtām ļoti labi jūt, ka tās sāpes nav īkšķī vai tā locītavās).
    Lai veiksmīga atveseļošanās un vēl daudz veiskmīgu startu!

  4. daiga says:

    Cik pazīstams stāsts! Tik man vēl klāt stresa lūzuma diagnozei bija – artroze, sinovīta pazīmes. Vai bail paliek šo visu lasot. Arī pati pieprasīju MR izmeklējumu un vismaz bija skaidrība, kas par vainu. No sāpes pēdā (visrpusē arī) , nepareizi staigāju nu jau 4 nedēļas, rītdien uz podometriju un zolīšu ieteikums, kā arī ārst.vingrošana pēdai (saka, ka būšot sāpīgi, ka locīšot visādos veidos, bet jāciešas:)) arī pieminēts pirmais pirksts – kontūzija?enhondroma? …traki..
    Paldiea par šo izcili skaidru aprakstu, beidzot esmu atradusi, kam tieši tādi simptomi..paldies. es neskrienu, bet patīk daudz staigāt, iespējams nepareizi apavi (laiviņas pēdējā laikā), arī D vit. un kaulu blīvums.. Paldies vēlreiz un veikmes!!! Es tikai gaidu, kad pāries manas sāpes…

  5. EK says:

    Arī intuīcija saka vai tik tas nav stresa lūzums, bet tā kā ir bijušas problēmas ar otras pēdas fascijām, tad vēl atlieku traumatologa apmeklējumu, jo cerams, ka kļūdos, jo baigi negribas piespiedu atpūtu. Neērtības gan sagādā, ka nevar atsperties, bet īsti nav ne ziluma, neizskatās, ka arī būtu sapampis. Vakar skriešanas treniņus izlaidu, jo 2dien spēka treniņos ar lekšanu un skriešanu īsti vairs nevarēju nodarboties 😦 Ja nu galīgi nepaliks labāk, tad gan laikam nākamnedēļ jādodas ciemos pie daktera.

  6. Ernests says:

    Hello, nu man ir līdzīgs stāsts, biju dīvāna tomāts kādu laiku, vienu dienu izdomāju skriet, pirmā reize bija okey, bet nākamā reize ir kur problēmas sākās. Aizgāju pie ārstiem, saka ka plantārais fascīts, tā nu es staigāju pie visiem ārstiem, tērēju naudu priekš savas diagnozes. Pagājuši jau 7 mēneši, labāk nav, tad nu izdomāju nomainīt traumatalogu, viņš uzreiz aizsūtija mani taisīt MRI, kas uzrādija ka man ir stresa lūzums, tā nu es 7 mēnešus tērēju naudu lietai kas man nemaz nebija, tagad man ir jaiziet triecienviļņu terapijas kurss, un jadabon sporta zolītes, ceru ka vis šis man palīdzēs.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *