‘Whole 30’: no 8 līdz 14 / ‘Hormoni’

Ir pagājušas nākamās 7 ‘izaicinājuma’ dienas. Lūk, kā man iet:

8. un 9.diena – ne ar ko neatšķiras no iepriekšējām.

10.diena – agrs rīts, jo šodien jābrauc uz Bulgāriju. Visiem (nu, vismaz man – noteikti) ir skaidrs, ka ‘veselīgu’ pārtiku lidmašīnā nedod, tāpat arī lidostu veikalu plaukti ir pārsvarā pārbāzti ar šokolādes konfektēm. Nav jau tā, ka nevar atrast neko, ko drīkstētu ēst, bet nekad neko nevar zināt, tāpēc somā iepakoju mazus burkāniņus un valriekstus, ko uzgrauzt brīdī, kad rodas vēlme pēc kaut kā ēdama. Lidojumi noritēja veiksmīgi un galapunktā izdevās aiziet uz vietējo pārtikas veikalu pēc kaut kā ēdama. Skaidrs, ka ķirši par 1,80EUR/kg un dažādi citi augļi bija ‘must have’! Tālāk devos pie šokolāžu plauktiem, lai iegādātos pāris, ko aizvest uz mājām… Te bija grūtāk, jo tik daudz šokolādes, bet neko nedrīkst pat pagaršot! Bet viss beidzās veiksmīgi, jo šokolādes nopirku un nevienu nepagaršoju. Tā vietā nopirku riekstus un biju ļoti priecīga! :)

11.diena – ehh.. Šī ir diena, kurā mazliet nočītoju… Biznesa vakariņās tika izdzerta ½ glāze sarkanvīna un desertā apēsts ‘Crème brûlée’. Jāsaka, ka lomkas pēc ‘aizliegtā augļa’ nebija. Te nospēlēja mazliet citi faktori, bet, ja atļausiet, es turpināšu turpināt!

12.diena – So, I am back on track! [Esmu atpakaļ uz iesāktā ceļa!] No rīta kārtīgs skrējiens pa Vitošas kalnu takām… o, jā…! Mani kvadricepsi sen nebija tā jutuši slodzīti, kad atpakaļceļš no ūdenskrituma ved tikai un vienīgi lejup! Haha! Par sodu vakardienas čītam! Kājas sāka sāpēt jau drīz pēc tam – pastrādāts pamatīgi! Labprāt pirms lidmašīnas apēstu saldējumu… Bet nevar! Esmu cītīgi apņēmusies un kolēģim mani neizdodas ievilināt neceļos. Lidmašīnā paņemu vafeli – varēšu kādu iepriecināt, to atdodot! :) Kāpēc viņi nedala kaut ko lietderīgāku, piemēram, ābolus vai banānus, vai tos mazos baby burkāniņus, vai riekstus!?

13.diena – Gandrīz visu dienu noguļu, jo mājās biju tikai naktī! Vakarā ir plānots noskriet 10km Jelgavas pusmaratonā. ap 17:00 pamostos, sāku kustēties pa istabu un pie sevis domāju: “Kā es skriešu, ja pat normāli paiet nevaru..?!” Bet mierinu sevi ar domu, ka muskuļi iesils un būs ok! Protams… hahahahahaha! Visu trasi noskrēju ar sāpošām kājām! :D Toties noskrēju! Pēc putras negāju un svētku kūku Ina arī tikai gar degunu novicināja, sakot, ka mani kūka pienākoties tikai ēšanai ar acīm, jo esot izlasījusi, kāpēc man nedrīkstot dot. Es ar prieku viņai piekritu un tas ir tik forši, kad cilvēki zina! Atkrīt tiiiiik daudz jautājumu un skaidrojumu, kāpēc es neēdu garšīgas lietas. :)

14.diena – Kājas joprojām ir kā gumijas lācīši. Uz ceļa jūtos kā ātrsoļotāja, jo atbrīvojot augšstilbu muskuļus, sāpes nejūt, toties tā gaita… :D :D hahahaha! Pamēģiniet! :D Katrā ziņā, ēšanas plāns turpinās kā paredzēts.

 

Mazliet no Dallas & Melissa Hartwig grāmatas ‘It Starts with Food’ nodaļām.

Un tagad, parunāsim nopietnāk – par Hormoniem

Labas pārtikas viens no priekšnosacījumiem ir tāds, ka tai ir jāveicina veselīga hormonu atbildes reakcija ķermenī. Hormoni ir ķīmiski ziņotāji, kas cirkulē mūsu asinsritē un transportē ziņu no ķermeņa šūnām vienā ķermeņa daļā uz receptoriem kādā citā ķermeņa daļā. To galvenais uzdevums ir uzturēt lietas balansā.

Principā visiem bioloģiskajiem procesiem ir regulējoši mehānismi, lai nodrošinātu veselīgu un drošu organisma sistēmu darbību, un noturētu organismu līdzsvarā. Gadījumos, kad hormoni reaģē uz ārēju faktoru iedarbību, rodas disbalanss. Kad cilvēks uzņem pārtiku, dažādas bioķīmiskās komponentes, kas atrodas pārtikā, izsauc dažādas hormonālas reakcijas organismā, kas kontrolē uzturvielu izmantošanu, uzglabāšanu un to pieejamību vēlākai izmantošanai. Dažādas uzturvielas izraisa dažādas hormonu reakcijas, bet VISAS šīs atbildes ir paredzētas, lai regulētu un koriģētu balansa svārstības, ko izraisa sagremotās barības daļiņu pieplūdums. Hormonu ir ārkārtīgi daudz, bet mēs apskatīsim tikai dažus – būtiskākos.

 

Insulīns. Leptīns. Glukagons. Kortizols.

Šie četri hormoni veido sadalāmu kompleksu, kas ietekmē visas organisma sistēmas. Tie organismā, savstarpēji mijiedarbojoties, darbojas kā komanda. Pareizos daudzumos šie hormoni nav ne ‘slikti’, ne ‘labi’, bet, kolīdz kāds no tiem ir par daudz vai par maz, rodas problēmas.

 

– Insulīns.

Insulīns ir anabolisks  (būvēšanas, uzglabāšanas) hormons, ko beta šūnas ražo aizkuņģa dziedzerī, kā atbildes reakciju uz saņemto enerģiju, primāri – no ogļhidrātiem. Insulīns atvieglo makrouzturvielu (proteīni, tauki un ogļhidrāti) pārvietošanos no asinīm uz šūnām, tūlītējai vai vēlākai izmantošanai, kā arī koordinē metabolisko pārslēgšanos no viena, primārā enerģijas dedzināšanas avota (ogļhidrāti) uz citu (tauki).

insulin-EN

Insulīns darbojas gandrīz uz visām šūnām ķermenī un kontrolē vai ietekmē enerģijas uzglabāšanu, šūnu augšanu un atjaunošanos, reproduktīvo funkciju un cukura līmeni asinīs.  Insulīns ‘atslēdz’ vienvirziena durvis uz šūnām, lai tās varētu uzglabāt vai izmantot uzturvielas. Tas efektīvi uzglabā visus makroelementus – proteīnus, taukus, ogļhidrātus – bet tā sekrēcija ir vistiešāk saistīta ar ogļhidrātu uzņemšanu. Kad mēs apēdam ogļhidrātus, tie mūsu organismā tiek sašķelti vienkāršos cukuros un pēc tam – absorbēti asinīs. Tas izraisa glikozes līmeņa palielināšanos asinīs, ko uztver beta šūnas aizkuņģa dziedzerī un izdala insulīnu. Insulīns, savukārt, signalizē ķermeņa šūnām glikozi aiztransportēt uzglabāšanai, tādā veidā normalizējot cukura līmeni asinīs. Palielināts insulīna līmenis nodrošina arī sāta sajūtu, samazinot izsalkumu. Hroniski palielināts glikozes līmenis asinīs (hiperglikēmija) ir kaitīgs, tāpēc cukura līmeņa normalizēšana ir ļoti kritiska ilgtermiņa veselībai. Kolīdz šūnas ir paņēmušas glikozi no asinīm, tā var tikt izmantota enerģijas ražošanai vai arī noglabāta vēlākai izmantošanai.

Primāri glikoze tiek uzglabāta aknās un muskuļos, kompleksa ogļhidrāta – glikogēna – veidā. Ja tas tiek uzglabāts aknās, enerģijas nepieciešamības gadījumā, glikogēnu var viegli pārvērst atpakaļ glikozē un atbrīvot asinīs. Glikogēnu, kas tiek uzglabāts muskuļu šūnās, atbrīvot nevar un tas paliek muskuļos, lai nodrošinātu tos ar enerģiju. Ķermeņa kapacitāte uzglabāt ogļhidrātus nav liela – ir iespējams uzglabāt tikai tik daudz glikogēna, lai tas pietiktu 90 minūšu ilgām, nepārtrauktām aktivitātēm. Tieši tāpēc, ka ogļhidrāti ir degviela INTENSĪVĀM aktivitātēm, sēžot pie galda, skatoties TV vai garlaikojoties mājās, šis enerģijas avots principā netiek izmantots.

Hormonu problēmas sākas ar ‘ogļhidrātu pārdozēšanu’ jeb hronisku uzturvielām nabadzīgu un ogļhidrātiem bagātu pārtikas patērēšanu.

Nepārtraukta ogļhidrātu uzņemšana, kad nepieciešama enerģija, liks metaboliskajam procesam dedzināt to, kas ir visvairāk – cukuru. Ja cukurs ir pārlieku daudz, tas, kā enerģijas avots, tiek patērēts vairāk nekā tauki, līdz ar to tauku rezerves netiek izmantotas. Jo mazāk tiek izmantotas uzkrātās tauku rezerves, jo vairāk palielinās ķermeņa tauku slānis. Papildus, viss pārlieku lielais glikozes daudzums rada problēmas tā uzglabāšanai ķermenī. Ja aknās un muskuļos ir vieta – glikoze tiks uzglabāta tur, bet, ja šīs šūnas ir jau pilnas ar glikogēnu, aknas un tauki šo pārpalikušo glikozi pārveido piesātinātajos taukos – palmitīnskābē, kas pēc tam savienojas, veidojot triglicerīdus (sliktā tauku grupa).

Tauku nepietiekama dedzināšana un triglicerīdu veidošanās izraisa tauku un triglicerīdu palielināšanos, kā arī brīvo taukskābju palielināšanos asinīs. Cukura līmeņa uzkrāšanās un triglicerīdi asinīs ‘izsit’ no no balansa citu hormonu – leptīnu.

 

– Leptīns.

Leptīns ir enerģijas balansa hormons, ko, pirmkārt, ražo tauku šūnas un tas tiek atbrīvots proporcionāli uzglabāto tauku daudzumam. Leptīns paziņo smadzenēm par to, cik daudz tauku ir uzglabāts, regulē enerģijas uzņemšanu un tās patēriņu, noturot ķermeņa tauku līmeni balansā. Pārāk bieža, uzturvielām nabadzīgas pārtikas, kas pārbagāta ar ogļhidrātiem, lietošana, noved pie hroniski paaugstināta triglicerīdu daudzuma un paaugstināta cukura līmeņa asinīs, kas, savukārt, izraisa leptīna rezistenci un tauku rezervju palielināšanos, kā arī insulīna rezistenci.

leptin

Leptīnu bieži dēvē arī par ‘sāta hormonu’, jo augsts leptīna līmenis mums liek justies paēdušiem un apmierinātiem. Leptīna līmenis mainās atkarībā no ēšanas ritma. Tā kā naktī cilvēks guļ, leptīna līmenis no rīta, pamostoties, ir ļoti zems, izraisot apetīti stimulējošus hormonus. Tāpēc arī no rītiem bieži jūtamies izsalkuši.

Primārais leptīna uzdevums ir regulēt izsalkumu un cilvēka aktivitāšu līmeni, lai palīdzētu ķermeni noturēt enerģijas balansā. Organisms, zinot, ka ēdiens drīz beigsies, enerģiju uzglabās tauku veidā, lai izdzīvotu vēlāk. Šis process ir tikpat dabisks, kā elpošana.

Tauki ir enerģijas avots. Tauku šūnas izdala leptīnu, lai paziņotu smadzenēm, cik daudz vai maz tauku ir organismā. Šīs ‘ziņas’ smadzenēm nepārtruakti dod neapzinātus norādījumus, kas liek mums meklēt ēdienu un/vai sportot.

Jo mazāks tauku līmenis organismā, jo mazāks ir arī leptīnu līmenis. Šāda ‘ziņa’ smadzenēs liek mums gribēt ēst vairāk un kustēties mazāk, līdz tauku līmenis atkal ir balansā. Cilvēks kļūst vairāk izsalcis, metabolisms palēninās, kā rezultātā, palielinās tauku līmenis.

Leptīna rezistence (izturība) ir ‘hormonālās komunikācijas bardaks’. Normālā gadījumā, kad cilvēka organisms ir uzkrājis pietiekami daudz tauku, tauku šūnas ar leptīnu palīdzību ziņo smadzenēm: “Enerģija ir uzkrāta pietiekami! Tagad var ēst mazāk un kustēties vairāk!” Bet tad, kad receptori smadzenēs kļūst mazāk jutīgi pret leptīnu, šāda veida ‘ziņas’ vairs nedarbojas – smadzenes nedzird, ko ziņo leptīns – tās joprojām domā, ka organismam trūkst tauku. Līdz brīdim, kad smadzenes ‘sadzird’ leptīna ziņojumus, cilvēks turpina daudz ēst un maz kustēties, palēninās metabolisms, kā rezultātā cilvēks aptaukojas. To visu veicina arī ogļhidrātiem pārbagāta, uzturvielām nabadzīga pārtika, jo 1) vispirms tiek sadedzināts uzņemtais cukurs, 2) notiek papildus tauku uzkrāšanās un 3) vēl vairāk palielinās triglicerīdu līmenis asinīs. Un tas mūs atved atpakaļ pie insulīna…Jo leptīna rezistence izraisa insulīna rezistenci!

Pārāk liela ogļhidrātiem bagātas un uzturvielām nabadzīgas pārtikas patērēšana izraisa leptīna rezistenci – smadzenes domā, ka organismā ir pārāk maz tauku (lai arī spogulis saka pilnīgi pretējo). Cilvēks turpina ēst vairāk un kustēties mazāk, kas veicina pārēšanos. Metabolisms paļaujas uz cukuru enerģijas radīšanai, ķermenī un aknās uzkrājas tauki, un asinīs ir pārlieku liels glikozes un triglicerīdu līmenis.

Šo pārāk lielo glikozes līmeni nepieciešams kaut kur uzglabāt, bet pārāk liels enerģijas daudzums sāk bojāt šūnas. Tāpēc tās, pašaizsardzības nolūkos, kļūst insulīna izturīgas – nejūtīgas pret insulīna ‘ziņām’ uzglabāt uzturvielas, līdz ar to cukura līmenis asinīs turpina būt augsts. Šajā gadījumā ir nepieciešama spēcīgāka ‘ziņa’ – aizkuņģa dziedzerim ir jāizdala vēl vairāk insulīna, līdz šī ziņa ir tik spēcīga, lai piespiestu uzturvielām uzkrāties jau tā pilnajās šūnās. Šis cikls turpinās un rezultātā tas noved pie hiperglikēmijas (hroniski palielināta cukura līmeņa asinīs) un vēlāk arī pie 2. tipa cukura diabēta, jo organisms vairs nespēj saražot pietiekami daudz insulīna, lai nodrošinātu veselīgu cukura līmeni asinīs. Bez diabēta, sarakstā ir arī hiperinsulinēmija (hroniski palielināts insulīna līmenis), aptaukošanās, sirdslēkmes, trieka, Alcheimera slimība un citi blakus efekti, kā matu izkrišana, glaukoma, katarakta, nervu bojājumi, ādas infekcijas, augsts asinsspiediens, sirds slimības, depresija.

 

– Glikagons.

Katabolisks (enerģijas piekļuves) hormons, ko izdala alfa šūnas aizkuņģa dziedzerī, kā atbildes reakciju uz enerģijas zudumu, pēc aktivitātēm vai pēc vairāku stundu badošanās. Glikagons ‘atslēdz’ vienvirziena durvis uzglabātāj-šūnās (aknas, tauki) un ļauj piekļūt iepriekš saglabātajai enerģijai. Hronisks stress, olbaltumvielu uzņemšana un zems cukura līmenis asinīs stimulē glikagona atbrīvošanu. Palielināts insulīna līmenis un brīvās taukskābes asinīs nomāc tā funkcijas.

insulinglucagon

3G = Glikoze, Glikogēns un Glikagons. Glukoze ir cukura veids, kas 1) atrodams pārtikā un 2) asinīs. Glikogēns ir glikozes uzglabājamā forma, kas atrodama aknās un muskuļos. Glikagons ir enerģijas piekļuves hormons, kas aknās esošo glikogēnu pārvērš atpakaļ glikozē un atbrīvo to asinīs, lai izmantotu enerģijas ražošanai organismā.

Normāli, mūsu asinīs cirkulē aptuveni 5g cukura. Stresa, badošanās ietekmē vai cukura līmeņa pazemināšanās dēļ, cukura līmenis var kļūt arī ekstremāli zems, kas, galējā gadījumā, var izraisīt komu. Lai tas nenotiktu, organismam ir savi aizsargmehānismi, piemēram, glikagonu izmantošana.

Glikagons var paziņot šūnām atbrīvot uzglabāto enerģiju (izmantot uzkrātos taukus) tikai tad, kad insulīna līmenis ir zems. Palielināta insulīna ietekmē, uzturvielas tiek noglabātas pēc iespējas ātrāk. Šis proces ir pārāks par enerģijas atbrīvošanas mehānismu, līdz ar to, ēdot neveselīgi, insulīna līmenis turas augstā līmenī. Starp ēdienreizēm, kad teorētiski vajadzētu sākt izmantot uzkrātās tauku rezerves, insulīna līmenis joprojām ir augsts. Tas neļauj aktivizēties glikagonam un nespēj mums palīdzēt izmantot uzkrāto enerģiju.

 

– Kortizols.

Kortizols ir stresa hormons, ko izdala virsnieru dziedzeri, lai palīdzētu organismam atgūties no akūtas stresa reakcijas. Tas tiek izdalīts pie zema cukura līmeņa asinīs, fiziska vai psiholoģiska stresa laikā, pie intensīvas un ilgstošas slodzes, kā arī pie pārāk ilgas negulēšanas. Kortizolam ir liela nozīme sāls metabolisma procesos, pie asins spiediena, imunitātes un enerģijas regulācijas. Kortizols palielina cukura līmeni, stimulējot glikogēna sadalīšanos. Hroniski palielināts kortizola līmenis izraisa insulīna rezistenci, un tas palielina arī leptīna līmeni.

cortisolfunction

Kortizolam ir diennakts ritms, kas sakrīt ar gaismas-tumsas ciklu. Visaugstākais kortizola līmenis ir īsi pirms pamošanās, rīta stundās, funkcionējot kā ‘celies un ej’ hormons. Tas sakopo enerģiju aktivitātēm un palīdz iedarbināt nervu sistēmu. Dienas laikā kortizola līmenis samazinās, vakarā un naktī tas ir ļoti zems, tādējādi palīdzot relaksēties pirms gulētiešanas un labi izgulēties līdz rītam.

Mākslīgais apgaismojums traucē dabiskajam kortizola ritmam, jo naktī pie ieslēgtas gaismas, organisms domā, ka joprojām ir diena. Tas traucē arī melatonīna hormona sekrēciju miega laikā, līdz ar to cilvēks nesaņem dziļo, atjonojošo miegu. Dziļais miegs un kortizola ritms ir ļoti svarīgi atmiņas veidošanai un tās izmantošanai.

Kortizola sekrēcija ir saistīta ar vairākiem faktoriem (miegs, sports un psiholoģiskais stress), bet to ietekmē arī ēšanas paradumi. Viens no kortizola uzdevumiem ir noturēt glikagona līmeni normas robežās. Kad cukura līmenis asinīs samazinās, tiek atbrīvots kortizols, kas pamudina glikagonu darboties, sadalot aknās vai muskuļos uzkrātās glikogēna rezerves un iepludinot tās asinsritē, kā atbildes reakciju.

Problēmas rodas tad, kad cilvēka darbības ziņo organismam, ka tas VISU LAIKU ir stresā. Tas liek virsnieru dziedzeriem VISU LAIKU ražot kortizolu. Tas var izraisīt tālākas problēmas.

Hronisks bezmiegs, nepārtraukta, pārmērīgi liela fiziskā slodze vai hronisks psiholoģiskais stress, kā arī ilgstoša badošanās vai nepietiekama kaloriju uzņemšana (kas arī ir sava veida stress organismam), var izraisīt kortizola līmeņa paaugstināšanos organismā, kas tikai vēl vairāk palielina stresa līmeni.

Tieši tāpēc maltīšu izlaišana un nepietiekama kaloriju uzņemšana nav ilgtermiņa risinājums – hroniski paaugstināts kortizola līmenis ar dažādu hormonu starpniecību sūta dažādas ‘ziņas’, kuru vienīgais mērķis ir saglabāt ķermeņa taukus, pie tam, degradējot muskuļu masu.

Hroniski palielināts kortizola līmenis pasliktina glikozes uzņemšanu no asinīm UN pastiprina glikogēna sadalīšanos aknās – līdz ar to, palielinās glikozes līmenis asinīs. Kortizols pasliktina arī insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera. Tātad – hroniski palielināts kortizola līmenis paaugstina cukura līmeni asinīs un sekmē insulīna rezistenci. Pieaug svars, izraisot stresa radītu pārēšanos. Palielināta kortizola līmeņa ietekmē, tauki uzkrājas vēdera apvidū. Parāk liels tauku daudzums uz vēdera ir daļa no metaboliskā sindroma un ir cieši saistīts ar citiem simptomiem: tuklums, augsts asins spiediens, insulīna rezistence/hiperinsulinēmija, hiperglikēmija, paaugstināts triglicerīdu līmenis, un zems ‘labā’ holesterīna līmenis. Tālāk seko arī sirds slimības, trieka, ateroskleroze un nieru slimības. Un, visbeidzot, paaugstināts kortizola līmenis izjauc normālu vairogdziedzera darbību, izraisot metabolisko procesu palēnināšanos, kas savukārt, ir viens no faktoriem svara pieaugumam.

Secinājumu izdariet paši – cilvēkiem, kuriem patīk sevi mērdēt badā UN, ja viņiem ir leptīna rezistence, UN insulīna rezistence, UN hronisks stress… Svara samazināšanai nepalīdzēs ne maz-tauku diētas, ne diētas ar samazinātu kaloriju daudzumu.

 

Tātad – visu nosaka hormoni!

Mēģināsim salikt visus četrus, augstāk aprakstītos hormonus, viena cilvēka ikdienā.

french-breakfast

Plkst. 7:00 zvana modinātājs. Un tad 7:09, un 7:18… tad Tu beidzot dodies taisnā ceļā uz virtuvi pēc pirmās kafijas tasītes. Kortizola līmenis no rīta ir ārkārtīgi zems, kas liek justies visai nīgri. Tu paķer beztauku melleņu mufinu, banānu un apelsīnu sulu, un dodoties ārā pa durvīm. Pa ceļam piestāj kafejnīcā pēc lielas kafijas ar pienu. Brokastis, principā, sastāv no ātri pārstrādājamiem ogļhidrātiem (un cukura!), kas strauji paaugstina gan cukura līmeni asinīs, gan insulīnu, agresīvi noglabājot enerģiju aknās un muskuļos. Augstais cukura līmenis dod pirmo enerģiju dienas uzsākšanai, bet jau ap plkst. 10:00 insulīns no asinīm ir aizvadījis pārāk daudz cukura, līdz ar to Tev trūkst enerģijas! Šis cukura līmeņa kritums veicina kortizola reakciju, kas izmanto glikagonu, lai atgrieztu cukura līmeni normas robežās. Glikagons sašķeļ aknās esošo glikogēnu un paaugstina cukura līmeni asinīs, bet, tā kā lielāka metaboliskā atkarība ir no glikozes, tad enerģijas ražošanai izmantot taukus pietiekami efektīvi nav iespējams.

Smadzenes šos procesus iztulko kā ‘Vajag vairāk enerģiju!’, tāpēc Tu aizej pēc vēl vienas kafijas tasītes un maizītes ar zemesriekstu sviestu. Darbs ir sēdošs, muskuļi un aknas joprojām ir pilni ar uzkrātajām rezervēm. Daži ogļhidrāti no maizītes tiek izmantoti enerģijai, bet pārējā enerģija tiek noglabāta (vai turpina cirkulēt asinīs).

Pusdienās Tu paķer kādu sviestmaizi ar gaļu, kartupeļus frī un diētisko ‘Colu’ – ogļhidrātiem bagātā pārtika izraisa cukura līmeņa un insulīna paaugstināšanos, bet kofeīns no ‘Colas’ izraisa kortizola (stresa) reakciju – rezultātā Tev ir enerģijas pieplūdums. Lai arī pusdienās ir nedaudz proteīna no gaļas, glikagona mēģinājums atbrīvot uzglabāto enerģiju ir niecīgs, salīdzinājumā ar insulīna līmeni, līdz ar to, enerģijas ražošanai atkal tiek izmantots cukurs, bet tauki tiek uzkrāti un asinīs uzkrājas arī triglicerīdi.

Dažas stundas vēlāk, insulīns ir pazeminājis cukura līmeni asinīs, un jau ap 15:00 Tu atkal jūties noguris, izsalcis un Tev ir grūti koncentrēties. Par laimi, Tev ir līdzi dažas uzkodas (enerģijas batoniņš un maz-tauku zemeņu jogurts). Atkal – ogļhidrātiem bagātas uzkodas – dod enerģiju un samazina izsalkumu.

Darbā ir daudz darāmā un jau ap 16:00 Tavas smadzenes ir ‘beigtas’, tāpēc Tu aizej pēc kafijas ar pienu. Kofeīns izraisa kortizola reakciju, kas paaugstina cukura līmeni, lai sniegtu enerģiju. Tas darbojas kādu brīdi, bet ap 18:00, kad jādodas mājās, Tu jūties stresains, pārguris un īgns.

Vakariņās Tu pagatavo gaļu ar makaroniem un salātiem, un izdzer glāzi vīna stresa mazināšanai… Leptīna rezistences dēļ, Tu apēd vairāk nekā vajag. Jau divas stundas vēlāk, Tev gribas kaut ko saldu. No saldētavas tiek izvilkts saldējums, kas tiek notiesāts, skatoties TV.

Pēc pavadītās dienas Tu esi pārguris, bet cukura līmeņa svārstību, uzņemtā kofeīna un slikto miega ieradumu dēļ, kortizola līmenis ir augstāks nekā vajag. Tu nevari nomierināties un paliec nomodā līdz pat 23:30, skatoties TV, lasot ziņas un sūtos e-pastus. Naktī Tu neguli labi, grozies, līdz nākamajā rītā noskan modinātājs…

Tas, kas notiek vakarā, ir hormonālas disfunkcijas rezultāts. Dienas beigās leptīna rezistence un paaugstinātais kortizola līmenis izraisa izsalkumu un kāri pēc cukura pat tad, kad Tu jau esi paēdis kārtīgas vakariņas, kā rezultātā ir grūti aizmigt. Jāsaka, ka patērētā pārtika nav bijusi tik slikta, kopumā Tu jūties labi un, iespējams, tikai ar dažiem liekiem kg. It kā ir ok?! Nu… Hormonālie traucējumi ir nemanāmi, līdzīgi kā liela daļa citu procesu. Problēmas, visdrīzāk, Tu nemani šodien, bet ilgtermiņā hormonālie traucējumi var izraisīt graujošas sekas.

Hormonu regulācijas traucējumi ir ļoti spēcīgi, tāpēc ir grūti atteikties no junk food, pieaug svars. Un tad tu domā, ka vajag sportot vairāk!

Muļķības! Nav iespējams ‘iztrenēt’ sliktus ēšanas ieradumus, kas jau ir rezultējušies hormonālos traucējumos.

Un tad Tu domā, ka vajadzētu ēst mazāk!

Muļķības! Tas taču jau reiz ir mēģināts ar maz-tauku un maz-kaloriju ‘veselīgajiem ēdieniem’. Tādu ‘veselīgo ēdienu’, kā enerģijas batoniņi, krekeri, maz-tauku jogurti u.c. sastāvā ir pievienoti un koncentrēti ogļhidrāti, cukurs, sāls un/vai tauki – vairāk, nekā vajadzētu. Tas noved pie pārlieku lielas to patērēšanas (‘bez-bremžu-pārtika’) un pēc tam seko leptīna un insulīna rezistence, un traucēts kortizola cikls.

 

Kopsavilkums: Izvēlētajai pārtikai ir jārosina veselīga hormonālā darbība organismā:

  1. Hroniska, pārāk liela ‘bez-bremžu-pārtikas’ patērēšana noved pie cukura izmantošanas enerģijas ražošanai, tauku uzkrāšanās, triglicerīdu veidošanās aknās un pārlieku liela glikozes un triglicerīdu daudzuma asinīs.
  2. Pārlieku liels glikozes un triglicerīdu daudzuma asinīs izraisa leptīna rezistenci smadzenēs.
  3. Leptīna rezistence nozīmē, ka smadzenes nedzird leptīna ziņojumus un domā, ka cilvēks joprojām ir pārāk tievs. Tas noved pie pārmērīgas ēšanas un metabolisma samazināšanās.
  4. Leptīna rezistence izraisa insulīna rezistenci, kad šūnas vairs nav jutīgas pret insulīna ziņām uzglabāt enerģiju. Uzturvielu piespiedu uzglabāšana šūnās, rada bojājumus un iekaisumus un noved pie hroniski paaugstināta cukura līmeņa asinīs un paaugstināta insulīna līmeņa.
  5. Hroniski paaugstināts cukura līmenis asinīs un paaugstināts insulīna līmenis izraisa 2.tipa diabētu un citas slimības.
  6. Glikagons var palīdzēt stabilizēt cukura līmeni un izmantot taukus kā enerģijas avotu, bet tikai tad, kad insulīna līmenis nav paaugstināts.
  7. Kortizols ir stresa hormons. Badošanās vai kaloriju samazinājums, miega trūkums vai pārāk liels stress, var izraisīt hroniski paaugstinātu kortizola līmei.
  8. Hroniski paaugstināts kortizola līmenis paaugstina cukura līmeni, kas sekmē insulīna rezistenci un veicina svara pieaugumu vēdera apvidū, un ir metaboliskā sindroma komponente.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *