Grāmata: redaktors Lānss Deins “Ilustrētā Kāmasūtra”

Cik daudz šūmēšanās ir dzirdēts par Kāmasūtru… Bet nekad nekas konkrēts par to, kas tā tāda ir. Līdz ar to, manā prātā tā ir izveidojusies kā pamācība par dažādām pozām akta laikā – ko, kā, kāpēc? Taču, lasot grāmatu, biju tādā kā kultūršokā. Tas, ko izlasīju, noteikti nebija tas, ko biju gaidījusi no šīs ‘Mīlas aforismu’ grāmatas, kas tapusi ap 6.gs. Ja tās anotācijā teikts, ka grāmata (Kāmasūtras māksla) māca, kā valdīt pār savām dziņām un spēt kontrolēt dzīvnieciskos instinktus, tad es būšu to visu kaut kur palaidusi garām… Jo likās, ka vienīgais, ko tur varēja izlasīt – kā ‘paņemt priekšā’ visu, kas kustas.

Ir grūti aptvert, ka tāda reiz bija seno indiešu kultūra. Un vēl jo grūtāk pieņemt to, kā sava veida rokasgrāmatu erotiskajā mīlestībā / seksā, kas bijusi gandrīz vai kā ‘bībele’ tik ilgus gadsimtus. Var jau gadīties, ka esmu vecmodīga, bet ideoloģija, kas grāmatā aprakstīta, brutāli sakot, rietumu kultūrā būtu ekvivalenta visam tam, ko var palikt zem pornogrāfijas.

Grāmata ir tiešām bagātīgi ilustrēta, tāpēc bija savādi to lasīt sabiedriskajā transportā. Gan ilustrācijas, gan anotācija viesa cerības, ka būs iespējams uzzināt kaut ko tiešām noderīgu, taču biju ļoti vīlusies.

Kāmasūtrā viss (sākot no ‘grupņikiem’ dažādās kombinācijās, sievu/vīru krāpšanas, vairākām paralēlām attiecībām, viendzimumu sakariem, līdz pat prostitūcijai jeb pērkamajām sievietēm, attiecībām harēmā un pat tam, ko es savā prātā nosauktu par izvarošanu un pedofiliju) ir normāli un pieder pie kultūras, ko, pēc grāmatas valodas spriežot, visiem ir jāpārzina un jāpieņem.

Piemēram, sievai ir jāpieņem, ka vīrs ‘laiž pa kreisi’ ar citu sievieti, jo tas it kā ir normāla lieta, kas viņai ir jāpieņem un pat jāpalīdz tai otrai sievietei apmierināt savu vīru, harēmā pat – audzināt citas sievietes bērnus kā savējos. Laist pa kreisi var ar pilnīgi visām, izņemot tām, kas ir ievietojamas kategorijā ‘neglīta’. Un, pēc grāmatas, vīrietis drīkst arī iekarot citu vīru sievas, bet tikai tad, ja viņa mērķis ir gūt citu labumu, nevis miesisku baudu… Prostitūtas pirms 1500 gadiem skaitījās cienījamas un respektējamas, bet principā viņas bija ‘naudas izsūcējas’.

Tāpat arī aprakstītā teatrālā izturēšanās un pamācības par to, kā kurā situācijā katram ir jāizturas vai kas jāsaka, man šķita ļoti absurdi – piemēram, attiecīgā gadījumā jātēlo dusmas, lai vīrietis pielīstu un beigās sieviete viņam piedotu, jo viņš to ir meistarīgi pratis izdarīt (pielīst).

Grāmatu izlasīju līdz galam, nepārstājot vien šokēties par to, ko lasu. Bet, neskatoties uz to visu, acīs iekrita divi citāti:

  • Mīlas lietās nav nedz numurēta uzskaitījuma, nedz stingru likumu. Tiklīdz mīlētāji savienojas baudā, viņus vada tikai kaisles instinkts.
  • Lai cik stipri vīrietis mīl meiteni, viņam neizdosies to iekarot bez ilgas runāšanas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *