Grāmata: Antons Šandors LaVejs “Sātana Bībele”

“Sātana Bībele” ir Antona Laveja, amerikāņu rakstnieka, mūziķa un okultista, kā arī Sātana Baznīcas un Laveja Sātanisma reliģijas dibinātāja, 1969. gadā sarakstīts eseju, novērojumu un sātanisko rituālu pamatkrājums. Grāmatā tiek apskatīts sātanisms, apsvērta filozofija un domas, kas rada sātanisma pamatprincipus.

Kas gan var būt labāks veids, lai iesāktu jauno gadu, kā izlasīt “Sātana Bībeli”? Patiesībā, kad pirmo reizi uzzināju par šo grāmatu, es mazliet vilcinājos to lasīt, jo mans pieņēmums bija, ka grāmata būs pilna ar nesaprotamu maģiju un savādiem rituāliem.

Bet, kad beidzot ķēros tai klāt, es biju nedaudz pārsteigta, cik viegli lasāma, citāda nekā biju gaidījusi un pieņemama ir grāmata, cik labi tās ideoloģija iet kopā ar manu filozofiju un dzīves veidu – tu pats esi ‘Dievs’, tu izlem savu dzīvi un viss, kas tev ir, ir tikai tavu darbību rezultāts. Tu nevari lūgt mistiskus, iedomātus spēkus un gaidīt, ka notiks brīnums. Ja tu pats neko nedari, lai piepildītu savus sapņus, tie arī paliks tikai kā sapņi tavā galvā. Tieši tāpat, kā tad, ja gribi, lai tavs ķermenis peldkostīmā izskatītos labi, ir smagi jāstrādā, lai to panāktu. Līdz ar to, es pievienojos citātam no grāmats: Sātana Bībele bija par cilvēciskās dabas realitātēm, tātad tur nebija “nekas [Sātana Bībelē], ko es vēl nezināju vai kam neticēju, pirms to izlasīju.”” Izbaudiet dzīvi!

Dažas grāmatas daļas patiešām ir par rituāliem, pielūgšanām un dažādām burvestībām; un šīs nodaļas nu ir tādas, kas ir ārpus man pieņemamām lietām. Lai vai kā, es izlasīju arī tās, bet jāsaka – tur arī izbeidzas mana grāmatas akceptēšana. Okay, ja par ‘mākslu’ tiek uzskatīts sava potenciāla un spēju izmantošana dažādos veidos, tādos kā flirts, sarunas, zināšanas utt., lai iegūtu to, ko vēlies, pie tam, darot to tieši un apzināti, tad ok, lai tas tiek saukts par maģiju (kā es to sapratu no dažām nodaļām). Bet tajā brīdī, kad tiek gatavoti altāri rituāliem, murmināti dažādi dīvaini teksti un dedzinātas sveces, tad tas jau ir par daudz.

Grāmatā ir daudz labu citātu / ideju, kas man iepatikās. Šeit ir tikai daži no tiem:

  • Sātanisms ir acīmredzami egoistiska, brutāla filozofija. Tas balstās uz pārliecību, ka cilvēki pēc dabas ir savtīgi, vardarbīgi radījumi, ka dzīve ir Darvina cīņa par stiprāko izdzīvošanu, ka izdzīvo tikai spēcīgākie un, ka zemi pārvaldīs tie, kas cīnās, lai uzvarētu nebeidzamo konkurenci, kas pastāv visos džungļos, tostarp pilsētās.
  • Sātanisms aizstāv neierobežotu brīvību, bet tikai tādā mērā, lai tas neietekmētu citu personu.
  • Kā norādīja Lavejs, visas pārējās baznīcas balstās uz gara pielūgšanu un bieži – uz miesas un intelekta noliegšanu.
  • Sātanists izvairās no tādiem vārdiem kā “cerība” un “lūgšana”, jo tie liecina par aizturēšanu. Ja mēs cerēsim un lūgsimies par kaut kā piepidījumu, mēs nerīkosimies pozitīvā veidā, lai tas realizētos. Sātanists, saprotot, ka viss, ko viņš saņem, ir viņa paša rīcībā, pārņem situāciju, nevis lūdz Dievu, lai tas notiktu. Pozitīva domāšana un pozitīva rīcība dod rezultātus.
  • Tā kā cilvēka dabiskie instinkti noved viņu pie grēka, visi cilvēki ir grēcinieki; un visi grēcinieki dodas uz elli. Ja visi dodas uz elli, tad visus savus draugus tu satiksi tur.
  • Viņam [velns → vārds “velns” nāk no indiešu vārda devi, kas nozīmē „dievs”) ir piešķirta ļaunā loma tikai tāpēc, ka viņš pārstāv miesas, zemes un ikdienas dzīves aspektus.
  • Sātanisms reprezentē laipnību pret tiem, kas to pelnījuši, nevis mīlestību, kas tiek izšķērdēta! Tu nevari mīlēt visus; ir smieklīgi domāt, ka tu to vari. Ja tu mīli visus un visu, tu zaudē savu dabisko atlases spēju, un kļūsti par ļoti sliktu rakstura un kvalitātes noteicēju. Ja kaut kas tiek izmantots pārāk brīvi, tas zaudē savu patieso nozīmi. Tāpēc sātanists uzskata, ka tev ir jāmīl stipri un pilnībā tos, kas to ir pelnījuši, bet nekad nepagriezt otru vaigu savam ienaidniekam.
  • Ja cilvēkiem nāktos uzņemties atbildība par savas rīcības sekām, viņi domātu divreiz!
  • Sātanisms tiek uzskatīts par sinonīmu nežēlībai un cietsirdībai. Tas ir tāpēc, ka cilvēki baidās saskarties ar patiesību, un patiesība ir tāda, ka ne visi cilvēki ir labsirdīgi vai mīloši.
  • Nespējot piedzīvot vienu no šīm emocijām [mīlestība vai naids], tu nevari pilnībā izjust otru.
  • Debesis jeb Paradīze, vairumam cilvēku, reprezentē viņu vēlmju piepildījumu… tieši šīs pašas vēlmes, kuras, praktizējot dzīvē uz Zemes, noteikti būtu novedušas Ellē!
  • Tikai tad, ja cilvēka ego ir pietiekami piepildīts, viņš var atļauties būt laipns un bezrūpīgs pret citiem, neaplaupot savu pašcieņu.
  • Katrs no dzīves saņemt tieši to, ko tajā ieguldījis!
  • Uzvarētājs mācās no savām kļūdām, lai tās vairs nepieļautu. Zaudētājs no kļūdām nekad nemācās.
  • Nevienam nevajadzētu būt pasargātam no sava stulbuma sekām.
  • […] “Sātana Bībele iesaka ‘apšaubīt visas lietas’…”
  • “Jo vairāk es mācos reliģiju, jo vairāk es esmu pārliecināts, ka cilvēks nekad nav pielūdzis neko citu, kā pats sevi.”, sers Ričards Frensiss Bērtons, Āfrikas pētnieks (1812–1890).

One thought on “Grāmata: Antons Šandors LaVejs “Sātana Bībele”

  1. Kaņepe says:

    Vispārzināmu atziņu mikslis ar mistisku ar skaļu nosaukumu.
    Spēle ar haosu kā dabisko spēku savai pašapziņai.
    Bez pieskaršanās patiesajam apzinātam ļaunumam.
    Labi aktieri, kuriem jāspēlē sulīga ļauna loma, spēj mainīt savu apziņa struktūru uz izrādi un izjust patiesu ļaunumu. Bet tas jau ir cits stāsts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *