Grāmata: Stīvens Hokings “Īsas atbildes uz lielajiem jautājumiem”

Jāsaka, ka grāmata ir labi uzrakstīta, valoda ir vienkārša un viegli plūstoša, it īpaši ņemot vērā kosmoloģijas sarežģītību. Man patīk, kā sarežģītas lietas šajā grāmatā ir izskaidrotas ar vienkāršiem terminiem un analoģijām.

Bet… Visu cieņu Hokinga kungam, bet man ir ļoti grūti pieņemt šo (teorētisko) zinātnes daļu. Jau augstskolas gados es nevarēju pilnībā izprast un akceptēt tās teorijas, kas principā balstās tikai uz pieņēmumiem, kas būtībā jau sen izveidotas kāda prātā; vai citās teorijās, kurām nav fiziski (“taustāmi”) pierādāma pamata, reāli objekti. Sirsnīgi atvainojos arī saviem pasniedzējiem un profesoriem, bet zinātnes daļas, tādas kā, elementārās daļiņas un astrofizika, mani joprojām nepārliecina.

Kāpēc? Tāpēc:
Kā var aprakstīt un pieņemt kā reālu, to, ko neviens nekad nav pat redzējis..? Kā var teikt, ka laika telpu var saliekt, ja neviens to nav redzējis, vai nav tai pieskāries. Laiks ir jēdziens, nevis objekts – kā var saliekt koncepciju? Kā var kaut ko radīt no nekā un teikt, ka tas ir radīts no šī objekta negatīvās masas? Kas var parādīt šo negatīvo objektu? Vai kāds ir spējis izcept reālus cepumus no šīs iedomātās, negatīvās mīklas masas? Es pat nevaru iedomāties, kā varētu izskatīties 4 dimensijas, bet vai kāds ir spējīgs uzzīmēt vienpadsmit-dimensiju telpu? Vai kāds ir redzējis atomu detaļās? Kā mēs varam balstīt savu izpratni par lietām un notikumiem uz matemātiskiem vienādojumiem, kuriem nav reāla pamatojuma – kas nav balstīti uz reālu objektu matemātiskiem aprakstiem? Vai tajā gadījumā, kad mūsu sākotnēji izdomātais vienādojums nedarbojas, vai mēs varam to ‘salabot’ visus neskaidros sīkumus aizstājot ar nenoteiktības principu? Kāpēc? Ja Zeme griežas ap savu asi un vēl rotē ap Sauli; ja visa Saules sistēma rotē ap Piena ceļa galaktiku – tad kāpēc mēs ik vakaru redzam tos pašus zvaigznājus gandrīz tajās pašās vietās?

Vai mūsu izpratne par Visumu gadījumā nav balstīta uz dažām idejām, ko kāds nodefinē, un mēs to akli pieņemam kā patiesību?

Un tomēr, grāmatā izlasīju arī dažas labas atziņas:

  • Cilvēce neparāda ļoti labu inteliģentas uzvedības raskturojumu.
  • […] viens cilvēks nevar būt pārāks par nelielu cilvēka zināšanu stūrīti.
  • Pagātne definē to, kas mēs esam. Bez tā mēs zaudējam savu identitāti.
  • Ja tu zini, kā kaut kas darbojas, tu vari to kontrolēt.
  • Esi ziņkārīgs. Un, lai arī cik grūta dzīve šķiet, vienmēr ir kaut kas, ko tu vari darīt un gūt panākumus. Svarīgi ir nepadoties. Atbrīvo savu iztēli. Veido nākotni.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *