Pēc graujoša motivācijas zuduma satrenēties ½ Ironman distancei un pamatīga dīvānā sēdēšanas perioda, es šovasar beidzot nolēmu atsākt regulārus skriešanas treniņus. Apņēmos, ka beidzot to darīšu lēnām un pakāpeniski, lai arī uzskriet 20min teju soļošanas tempā, liekas smieklīgi niecīgi. Izvēlējos Garmin aplikācijā pieejamo treniņ-programmu 5km iesācējiem un sāku 3x nedēļā cītīgi trenēties. Protams, tam visam paralēli bija arī spēka treniņi sporta zālē.
Vasara drīz būs galā (ja vien to var nosaukt par vasaru), un 24.augustā bija arī pēdējais posms ‘Izskrien Rīgu’ skriešanas seriālam, par kuru es jau sāku interesēties pagājušajā gadā. Šogad beidzot pieteicos un tas ļoti labi kalpoja kā motivācija treniņiem, kā arī sacensībai ar sevi un savas fiziskās formas testēšanai.
Jāsaka, ka sākumā seriālu uzsāku ar smagu sirdi, jo temps un sajūtas ne tuvu nebija tām, pie kādām reiz biju radusi vicot 5km. Skaidrs, ka pieaugošais gadu skaitlis, vecās traumas un ilgā dīkstāve tajā visā nepalīdz. Tā nu, jau ar pirmo posmu, nācās man savu Ego likt maliņā un skriet mierīgi.
Šādi man gāja skaitļos:
| Vieta | Laiks (temps) | 1.aplis | 2.aplis | 3.aplis | 4.aplis | 5.aplis |
| Grīziņkalns | 0:28:57 (5.8) | 5:35 | 5:27 | 5:48 | 6:02 | 6:03 |
| Salu tilts (Lucavsala) | 0:29:53 (6.0) | 6:35 | 5:45 | 5:48 | 5:56 | 5:48 |
| Mežaparks | 0:29:53 (5.2) | 5:27 | 5:06 | 5:01 | 5:18 | 5:06 |
| LU Botāniskais dārzs | 0:28:02 (5.6) | 6:02 | 5:30 | 5:28 | 5:29 | 5:31 |
| Arkādijas parks | 0:27:20 (5.5) | 6:04 | 5:25 | 5:20 | 5:19 | 5:09 |
- Grīziņkalnā skrējiens sākās labi, ego izvirzījās vadībā, bet ar to arī viss beidzās, nācās samazināt tempus. Un to var ļoti labi redzēt arī pēc laikiem.
- Salu tilta (Lucavsalas) skrējiens bija ciešams. Ar sāpēm pēdējā aplī, bet kaut kā noturējos.
- Mežaparks bija visātrākais no posmiem, lai arī uz to es vēl nebiju kārtīgi atguvusies no saaukstēšanās. Toties lidojās (pēc maniem šodienas standartiem) labi.
- LU Botāniskajā dārzā pa šaurajām taciņām bija jāspaidās. Pirmajos divos apļos piefiksēju jaunu meiteni, kas cītīgi centās turēties man līdzi, bet tad viņa kaut kur atpalika. Jāsaka, ka tajā brīdī sajutos dikti spēcīga. Ha-ha!
- Arkādijas parks. Neskatoties uz diskomfortu labajā pēdā, beidzot šis bija skrējiens, kurā ar katru apli varēju pielikt mazliet klāt tempiņam. Great success! Ja neskaita nelāgo sajūtu pēdā – sabijos, ka atkal kāds stulbs stresa lūzums, nākamajā dienā aizgāju pie traumatologa, kas ieteica 2 nedēļas atpūsties. Dzīve atkal liek mazliet piebremzēt.
Kopvērtējumā esmu 15.vietā, kas nav slikti. Zinu, ka varu (vismaz kādreiz noteikti varēju) labāk, bet līdz tam vēl jātiek. Šoreiz lēnām un pamazām. 😉
LV 
EN